Форум » Вепсский язык » А здесь я буду вслух учить вепсский » Ответить
А здесь я буду вслух учить вепсский
vilkacis: pu - дерево Nominative: pu, pud (дерево, деревья) Genitive: pun, puiden (деревa, деревьев) Akkuzativ: pun, pud (деревo, деревья) Partitiv: pud, puid ([выше этого] деревa, [5] деревьев) Essiv-instruktiv: pun, puin (деревoм, деревьями) Inessiv: pus, puiš (в деревe, в деревьяx) Elativ: puspäi, puišpäi (из деревa, из деревьeв) Illativ: puha, puihe (в деревo, в деревья) Adessiv: pul, puil (на деревe, на деревьяx) Ablativ: pulpäi, puilpäi (c деревa, c деревьeв) Allativ: pule, puile (на деревo, на деревья) Approksimativ I: punno, puidenno (y деревa, y деревьeв) Approksimativ II: punnoks, puidennoks (к деревy, к деревьям) Egressiv: punnopäi, puidennopäi (от деревa, от деревьeв) Abessiv: puta, puita (без деревa, без деревьeв) Komitativ: punke, puidenke (c деревoм, c деревьями) Prolativ: pudme, puidme (по деревy, по деревьям) Translativ: puks, puikš (деревoм, деревьями) Terminativ: puhasai, puihesai (до деревa, до деревьев) Aditiv: pulepäi, puilepäi (к деревy, к деревьям)
vilkacis: Ой, кажется, я начал учить не с тех таблиц Пронумеровал полученные файлы и начал по-порядку, а пятый файл оказался тем, с которым надо было познакомиться в самом начале.
kodima: Как это - пятый файл?.. Разве из было не два?.. ("Учебные таблицы") И.
vilkacis: Да, файлов с таблицами было два. А всего я получил пять файлов и пронумеровал их. И как-то пятый файл до сегодняшнего дня особо не просматривал, хотя в нем есть кое-что, что пригодилось бы в самом начале. А есть еще какой-нибудь файл с небольшими текстами на вепсском или с упражнениями (заданиями, особенно с ответами, чтобы потом можно было себя проверить)?
kodima: vilkacis, проверь почту. Я кое-что послал. Это рукопись, которая потом печаталась в РГПУ. Были замечены опечатки, но я их в той рукописи уже не стал исправлять. Проверю. И.
vilkacis: Kitan, Igor! Оказывается, неделю назад и Piterin Lehtez пришла, а я и не знал. Мне сокращение lehtpol’ понравилось: lp. В латышском похожее сокращение: lpp. (lappuse) lehtpol' = lehtez + pol' lappuse = lapa + puse lehtez = lapa pol' = puse А иногда используется не слово "страница", а "лист" - lapa (в случаях, когда текст только на одной стороне листа). Оно довольно короткое, что его никогда не сокращают. А если бы сокращали, то тоже получилось бы: lp. А еще меня слово villaine "смущает" В латышском есть точно такое же - буква в букву В латышском villaine означает: большой шерстяной наплечный платок (часть народного латышского костюма) В литовском такого слова нет. Хотя "шерсть" и по-латышски, и по-литовски - vilna Звуки "ln" и "ll" часто переходят toine toižeks. Например, слово "velns" часто произносится как "vells"
vilkacis: 10. Каковы формы множественного числа слов: ma, pä, ku, poig, lauk, tanaz, uk, kana, kaži, jaug, päiv, kirvez, so, ak, abu, kala, laud, kukoi, lidn, lind, külä, rad, sarn, oc, mod, nena, ištim, kirjutim, ikun, uks’, varz’, tütär’, telefon, vägi, mägi, mecnik; mad (zemes), päd (galvas), kud (mēnestiņi; mēneši), poigad (dēli/bērniņi), laukad (veikali; sīpoli), tanhad (sētas/pagalmi), ukod (veči/vectēvi), kanad (vistas), kažid (kaķi), jaugad (kājas), päiväd (dienas), kirvhed (cirvji), sod (purvi), akad (sievas), abud (palīdzības), kalad (zivis), laudad (dēļi; galdi), kukoid (gaiļi), lidnad (pilsētas), lindud (putni), küläd (ciemi), radod (darbi), sarnad (pasakas), ocad (pieres), modod (sejas), nenad (deguni), ištimed (kresli), kirjutimed (pildspalvas), ikunad (logi), uksed (durvis), varded (rokturi), tütred (meitas), telefonad (tālruņi), väged (spēki), mäged (kalni), mecnikad (mednieki) 11. Определите формы единственного числа следующих слов: kodid, kalanikad, järved, tütred, pertid, kukoid, sapkad, kalud, sobad, kužud, pirdimed, lehtikod, kukhad, rahvahad, kirjad, tätüižed, oravad, reboid, lehmäd, jüväd, pedajad, lugud, ištmed, penshad; kodi (māja), kalanik (zvejnieks), järv (ezers), tütär (meita), pert' (nams/māja), kukoi (gailis), sapug (zābaks), kalu (lieta; nuja), soba (drēbe), kužu (kucēns), pirdim (zīmulis), lehtik (burtnīca), kukaz (pakalns), rahvaz (tauta), kirj (grāmata), tätüine (lelle), orav (vāvere), reboi (lapsa), lehm (govs), jüvä (grauds), pedai (priede), lugu (skaitlis; rēķins), ištim (kresls), penzaz (krūms) А почему penshad, а не penzhad?
vilkacis: 12. Переведите следующие слова на вепсский язык: kāja - jaug, kājas - jaugad nedēļa – nedal', nedēļas - nedalid gads – voz', gadi - voded laiva - veneh, laivas - venehed caurums - kar, caurumi - karad skolotājs - opendai, skolotāji - opendajad aita - lambaz, aitas - lambhad debesis - taivhad zvejnieks - kalatai upes - joged ezers - järv ielas - irdad zvaigzne - tähtaz stāvi – žirud mēnesis - ku nodarbošanās - tö purvs - so tīrumi - pöudad dēļi - laudad stabs - pacaz
kodima: Слушай, эти переводы вполне можно издать. Спасибо! Penshad - регрессивная ассимиляция по глухости... И. Б.
vilkacis: Для удобства я начал переводить словарик. Но есть некоторые трудности. Иногда нужно знать некоторые ньюансы, чтобы правильно перевести слово. a – bet abekirj (-an, -oid) – ābece abid (-on, -oid) – aizvainojums; ◊ minei abid mujub – es jūtu aizvainojumu abidoi|tta (-čeb, -či) – aizvainot (чем abidoitta отличается от abitta?) abidoi|ttas (-čese, -čihe) – apvainoties (чем abidoittas отличается от abittuda?) abi|tta (-dib, -di) – aizvainot abittu|da (-b, -i) – apvainoties abu (-n, -id) – palīdzība abunik (-an, -oid) – palīgs abut|ada (-ab, -i) – palīdzēt; abuta minei – palīdz man abuta|i (-jan, -jid) – palīgs; mäne-ške minei abutajaks – nāc pie manis par palīgu adiv (-on, -oid) – viesis, ciemiņš adivoi|ta (-čeb, -či) – cienāt adivoi|tas (-čese, -čihe) – ciemoties adiv||per|t’ (-tin, -tid) – viesnīca adres (-an, -id) – adrese agj (-an, -oid) – 1) gals; ◊ agjad vedes – gali ūdenī 2) province, apgabals, novads; Vologdan agj – Vologdas apgabals; 3) mala; ◊ mail’man agj – pasaules mala ahav (-on, -oid) – vēsma (viegls vējš) ahavoičet|ada (-ab, -i) – žāvēt, kaltēt ahavoičetadu|d (-id) – žāvēts, kaltēts ahavoičetu|da (-b, -i) – žāvēties, kaltēties ahavoi|ta (-čeb, -či) – pūst (par vēsmu) ahavo|z (-sen, -st, -sid) – deniņi ahk|ta (-ab, -i) ахнуть (какие синонимы можно использовать для перевода этого слова на русский?) aht|az (-han, -hid) – spiedīgs; ◊ ahtaz aig – grūti laiki ahtišt|ada (-ab, -i) – spiest, apspiest ahven (-en, -id) – asaris aid (-an, -oid) – žogs aig (-an, -oid) – laiks; minei ei ulotu aigad – man trūkst laika aigašti – agri aigemba – agrāk aig||lehte|z (-sen, -st, -sid) – žurnāls aigoin – iespējams, varbūt aigoiš – agri; minä nouzen aigoiš homendesel – es ceļos agri no rīta aig||plan (-an, -oid) – saraksts aigvodhe – iepriekš air (-on, -oid) – airis aivo|d (-id) – galvas smadzenes aj|ada I (-ab, -oi) – braukt aj|ada II (-ab, -oi) – 1) dzīt (ārā) 2) dzīt (kandžu utt.) 3) dzīt (naglu utt.) 4) notrulināt aj|ada III (-ab, -oi) – pampt, milzt, tūkt; käden ajab – roka pampst ajat|ada (-ab, -i) – vest, vadāt ajatel|da (-eb, -i) – vizināt ajel|da (-eb, -i) – braukāt ak (-an, -oid) – sieva aktivi|ne (-žed, -št, -žid) – aktīvs al – pēcvārds, kas prasa ģenitīvu: zem, apakšā, lejā; mägen al – kalna lejā alaha|ine (-ižen, -št, -ižid) – zems alahali – apakšā, lejā; mäne alahali, sigä tehut om – ej pa leju, tur taka ir alahaks – uz leju alahan – apakšā, lejā (чем alahan отличается от alahali?) alaiči – pa leju, pa apakšu ala|ine (-ižen, -št, -ižid) – cimds ala||pagin (-an, -oid) – valodniecībā: izloksne; minun külän alapagin – mana ciema izloksne alasto|i (-man, -nt, -mid) – 1) pliks, kails 2) nabags (mazturīgs) ala||štan|ad (-oid) – apakšbikses ald (-on, -oid) – vilnis alemba|ine (-ižen, -št, -ižid) – apakšējs alle – pēcvārds, kas prasa ģenitīvu: zem (uz kurieni); mägen alle – no kalna lejā alpäi – pēcvārds, kas prasa ģenitīvu: zem (no kurienes), no apakšas; sildan alpäi – no patiltes ambund (-an, -oid) – šāviens am|pta (-bub, -bui) – šaut amu – sen amu|ine (-ižen, -št, -ižid) – sens; nece käp om lujas amuine – šis kaps (kurgāns) ir ļoti sens anast|ada (-ab, -i) – atņemt, ņemt nost ani – pavisam
vilkacis: aniku – it kā anšpug (-an, -oid) – miets, kārts an|tta (-dab, -doi) – dot; ◊ andoi Jumal sun, andab sömad-ki – deva Dievs muti, dos arī ēdienu arg (-an, -oid) – kautrīgs, bikls; arg neičukaine – kautrīga meitene armast|ada (-ab, -oi) – mīlēt, apmīļot arm|az (-han, -ast, -hid) – mīļš, mīlīgs armhas – mīļi armhašti – mīļi (чем armhašti отличается от armhas?) arv (-on, -oid) – cena arv||san|a (-an, -oid) – atzīme ast|ii (-jan, -joid) – trauks; astjad – trauki ast|ta (-ub, -ui) – iet astti – kājām azeg (-en, -id) – 1) ierocis 2) (darba) rīks azj (-an, -oid) – lieta; ◊ azj om pimed kor’b – lieta ir tumšs mežs; azjad laihtuba – lietas neiet aznoi|ta (-čeb, -či) – atriebt, atriebties azot|ada (-ab, -i) – apstādināt azot|adas (-ase, -ihe) – apstāties; iestāties (par laiku) ažlak (-on, -oid) – skops; ažlak verhale – kārs uz svešu (mantu) aug (-on, -oid) – sākums augot|ada (-ab, -i) – sākt augot|adas (-ase, -ihe) – sākties augoti|ž (-šen, -št, -žid) – sākums (чем augotiž отличается от aug?) avadi|m (-men, -nt, -mid) – atslēga avai|ta (-dab, -ži) – atvērt, atklāt, atslēgt avai|tas (-dase, -žihe) – atvērties; ikun avaižihe – logs atvērās avar (-on, -oid) – plašs, plats avaru|z (-den, -st, -zid) – 1) plašums 2) izplatījums, visums avoin (-uden, -ut, -uzid) – atvērts, atklāts, vaļējs avoin||su (-n, -id) – slaists, tūļa, žāva, lempis avol’ja|ine (-ižen, -št, -ižid) – atvērts, atklāts, vaļējs (чем avol’jaine отличается от avoin?) avto (-n, -id) – spēkrats, automobilis, automašīna avtobus (-an, -oid) – autobuss; varastan avtobusan – gaidu autobusu B bab (-an, -oid) – vecmāte babarm (-on) – avene babi|ta (-čeb, -či) – auklēt
vilkacis: Так же, чем abunik отличается от abutai?
vilkacis: abidoi|tta (-čeb, -či) – обижать и abi|tta (-dib, -di) – обижать В латышском слово "обижать" может быть переведено по крайней мере двумя разными словами с разными значениями. Например, "aizvainot" - обижать эмоционально, а "darīt pāri" - обижать физически. Так же есть "apvainot" - обижать словами, это уже ближе к "оскорбить".
vilkacis: avoin (-uden, -ut, -uzid) – atvērts, atklāts, vaļējs atvērts logs - открытое окно atklāta zvaigzne - открытая звезда vaļēja brūce - открытая рана
vilkacis: barbik (-on, -oid) - мелкий лиственный лес мелкий лиственный лес - это роща или что-то отличное от рощи?
vilkacis: burai|ta (-dab, -ži) – burkšķēt burbut|ada (-ab, -i) – burkšķēt чем burbutada отличается от buraita?
vilkacis: säsked söbäd mindai čakale Откуда здесь "äd"?
vilkacis: Одинаково создаются слова: čurukivi = smilšakmens čuru = smilšains kivi = akmens
vilkacis: Что-то здесь похожее... čičitada – čivināt čilaita – čalot činkta – činkstēt čiraita – čirkstēt
vilkacis: А у слова eläbzdoit|ta (-ab, -i) нет перевода в словарике...
vilkacis: fona|r’ (-rin, rid) - это тот, что на столбе, или тот, который можно нести в руке?
полная версия страницы