Ôîðóì » Âåïññêèé ÿçûê » À çäåñü ÿ áóäó âñëóõ ó÷èòü âåïññêèé » Îòâåòèòü

À çäåñü ÿ áóäó âñëóõ ó÷èòü âåïññêèé

vilkacis: pu - äåðåâî Nominative: pu, pud (äåðåâî, äåðåâüÿ) Genitive: pun, puiden (äåðåâa, äåðåâüåâ) Akkuzativ: pun, pud (äåðåâo, äåðåâüÿ) Partitiv: pud, puid ([âûøå ýòîãî] äåðåâa, [5] äåðåâüåâ) Essiv-instruktiv: pun, puin (äåðåâoì, äåðåâüÿìè) Inessiv: pus, puiš (â äåðåâe, â äåðåâüÿx) Elativ: puspäi, puišpäi (èç äåðåâa, èç äåðåâüeâ) Illativ: puha, puihe (â äåðåâo, â äåðåâüÿ) Adessiv: pul, puil (íà äåðåâe, íà äåðåâüÿx) Ablativ: pulpäi, puilpäi (c äåðåâa, c äåðåâüeâ) Allativ: pule, puile (íà äåðåâo, íà äåðåâüÿ) Approksimativ I: punno, puidenno (y äåðåâa, y äåðåâüeâ) Approksimativ II: punnoks, puidennoks (ê äåðåây, ê äåðåâüÿì) Egressiv: punnopäi, puidennopäi (îò äåðåâa, îò äåðåâüeâ) Abessiv: puta, puita (áåç äåðåâa, áåç äåðåâüeâ) Komitativ: punke, puidenke (c äåðåâoì, c äåðåâüÿìè) Prolativ: pudme, puidme (ïî äåðåây, ïî äåðåâüÿì) Translativ: puks, puikš (äåðåâoì, äåðåâüÿìè) Terminativ: puhasai, puihesai (äî äåðåâa, äî äåðåâüåâ) Aditiv: pulepäi, puilepäi (ê äåðåây, ê äåðåâüÿì)

Îòâåòîâ - 256, ñòð: 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 All

kodima: èñïðàâëÿþ.

vilkacis: À êàê çäåñü? edenoi (edenoin, edenoid) – gliemezis; . vinpunegenoi – vīngliemezis Îòêóäà çäåñü áóêâà "g"? Èëè ÷òî ýòî çà ôîðìà? hüde (hüdegen, hüdet, hüdegid) – sarma; . hüdeg ištuihe katusile – sarma noklāja jumtus Ïðàâèëüíî ëè çäåñü óêàçàíû ôîðìû? jonuz (jonusen, jonusid) – vilciens; . ajada jonusel – braukt ar vilcienu kazvišt (kazvišton) – augu valsts, augi; . al’pine kazvišt – Alpu augi; alpīnie augi kulend (kulendan, kulendoid) – dzirde; . absolütine kulend – absolūta dzirde kärdäs (käriše, kärihe) – tīties, vīties materii (materijan, materijoid) – audums; . materijan palan agj – auduma apmale nellänz’¦tošt¦kümnenz’ (~¦kümnenden, ~¦kümnent, ~¦kümnenzid) – četrpadsmitais näl’g 1. (näl’gan, näl’gid) lietv. – bads, izsalkums; . kolda näl’gha – nomirt badā; . minai om sur’ näl’g – esmu ļoti izsalcis (burt.: man ir liels izsalkums); . minä en magada näl’gespäi (elat.) – es neguļu izsalkuma dēļ; . olda näl’gäs – badoties pasport (pasportan, pasportoid) – pase; . pasportan andmiždat da andmižsija – pases izsniegšanas datums un vieta piguz’ (piguden, pigut, piguzid) – ātrums porzaz (porshan, porzast, porshid) – sivēns; . ◊ ajada porshal – iet četrrāpus pu¦spirt (~¦spirtan) – koka spirts, metilspirts rel’s (rel’san, rel’soid) – sliede; . ajada rel’soid – velmēt sliedes seičeme¦kümnenz’ (~¦kümnenden, ~¦kümnent, ~¦kümnenzid) – septiņdesmitais minun sizarem ištub čogas – mana māsa sēž kaktā suruz (surusen, surust, surusid) – lielums šoll’od (šoll’oid) – aļģes šuštuda (šustub, šustui) – nogurt taptas (tapase, tapoihe) – sasisties, sadauzīties tarttuda (tarttub, tarttui) – 1) pielipt, lipt klāt; 2) plīties virsū, uzbāzties, uzmākties tazostuz (tazostusen, tazostust, tazostusid) – vienādojums teatr (teatran, teatroid) – teātris tobneta (tobneneb, tobneni) – palielināties tonnel’ (tonnelin, tonnelid) – tunelis traktor (traktoran, traktoroid) – traktors truba (truban, truboid) – skurstenis vago (vagan, vagoid) – vaga vajuda (vajub, vajui) – stigt, grimt vanhemb I (vanhemban, vanhemboid) – vecāks, vecākais; augstāks vanuim (vanumen, vanunt, vanumid) – stieple vaskne (vaššen) īp. – vaŗa- vastata (vasttab, vastsi) – satikt vastatas (vasttase, vasttihe) – satikties vauktalaz (vauktalazen, vauktalast, vauktalazid) – bālgans, baltans, baltgans, iebalts, pabalts vedetoi (vedetoman, vedetont, vedetomid) īp. – bezūdens- verazmaine (verazmaižen, verazmašt, verazmaižid) īp. – ārzemju- Vingla (Vinglan) – Vingla Êàê ïðàâèëüíî èëè îáà ïðàâèëüíû? näht (aizv. ar ģen.) – priekš (kam), dēļ; (â ðóññêî-âåïññêîì íå ãåíèòèâ, à èëëàòèâ) . opendusen näht – mācībām, mācību dēļ; . poigaha näht – dēlam, dēla dēļ Êàêèå çäåñü ôîðìû? Pačin¦rahkoi (~¦rahko_n) – Krāsns gars spraudas (sprau_še, sprau_ihe) – izveseļoties; pāriet (par slimību, stāvokli) tun_ (~?, ~?) – pazīt; . en tunde mugošt mest – nepazīstu šādu cilvēku; . en tunde ningošt mest – nepazīstu šādu cilvēku turbota (turptab, turpsi) – uzbriest, pampt, tūkt; pārn. raukt pieri, raukt uzacis, sadrūmt; . urbad turptuba – pumpuri uzbriest ("a" èëè "u"?) täi (täi_n, täi_id) – uts; . hän om huba radnik, mudaidab kuti täi – viņš ir slikts darbinieks, kustās kā uts täpseita (täpse_b, täpse_i) – sist, iesist,uzsist, plikšķināt, paplikšķināt täutta (täudub, täudui) – pildīt, piepildīt; uzlādēt (piem., bateriju); (èëè täut¦ta (~ab, ~i)?) . tarbiž täutta nece batarei – vajag uzlādēt šo bateriju; . täudub – diezgan, pietiek; (täudub – äîâîëüíî?) varz (varz_n, varz_id) – kumeļš; . ajelta varz – iejāt kumeļu vestim (vestimen, vestim_id) – cērte; skaldnazis; . mahtad-ik vestta vestimel? (ades.) – vai māki tēst ar cērti? vestta (vest_b, vest_i) – tēst vezi¦joht (~¦joht_n, ~¦joht_id) – ūdensvads (ýòî âîäîïðîâîä?) kaičez - ýòî "îõðàíà" - äåéñòâèå èëè âîåííîå ïîäðàçäåëåíèå (òèïà êàðàóë), èëè îáà çíà÷åíèÿ? mellic - ýòî ìåëüíèöà? olda ligos – mirkt; - ÷òî òàêîå "ligos" è êàêèå ó íåãî ôîðìû? päč¦edez (~¦edesen, ~¦edest, ~¦edesid) – øåñòîê ïå÷è - ÷òî òàêîå "øåñòîê"? Ýòî êàêàÿ-íèáóäü ðåø¸òêà, íà êîòîðûþ êëàäóò äðîâà èëè åù¸ ÷òî-òî? Ãäå ýòîò øåñòîê íàõîäèòñÿ? ratketa (ratteb, ratsi) – notrūkt, noplīst – (íóæíû ïðèìåðû èñïîëüçîâàíèÿ) robil’käine (robil’käižen, robil’käšt, robil’käižid) – kumelīte, margrietiņa (÷åì îòëè÷àåòñÿ îò haragaine?) südäimes (aizv. ģen.) – iekšā (kur); . südäimes kibištab – sāp iekšā (ïîñëåëîã èëè âñå-òàêè ïðåäëîã?) šaukahtada (šaukahtab, šaukahti) – êàê ïåðåâîäèòñÿ ýòî ñëîâî? vast (vastan, vastoid) – (pirts)slota; . ◊ mad vast – no pleciem nost (ýòî âûðàæåíèå îòíîñèòñÿ ê ýòîìó ñëîâó?)

kodima: î÷åíü ìíîãî, îòâåòèòü ñìîãó ïîñëå 10ãî ÷èñëà, èçâèíè ðå÷ü èä¸ò î íåäîïðàâëåííîé ðóêîïèñè, ïîòîìó òàêèå îïå÷àòêè (nael'ga è äð. è ò. ä.)


vilkacis: À óæå 11-å, à óæå 11-å

kodima: Ñåãîäíÿ â òå÷åíèå äíÿ.

kodima: À êàê çäåñü? öèòàòà: edenoi (edenoin, edenoid) – gliemezis; . vinpunedenoi – vīngliemezis Îòêóäà çäåñü áóêâà "g"? Èëè ÷òî ýòî çà ôîðìà? öèòàòà: hüde (hüdegen, hüdet, hüdegid) – sarma; . hüde ištuihe katusile – sarma noklāja jumtus Ïðàâèëüíî ëè çäåñü óêàçàíû ôîðìû? jonuz (jonusen, jonust, jonusid) – vilciens; . ajada jonusel – braukt ar vilcienu kazvišt (kazvišton) – augu valsts, augi; . al’pine kazvišt – Alpu augi; alpīnie augi kulend (kulendan) – dzirde; . absolütine kulend – absolūta dzirde kärdäs (käriše, kärihe) – tīties, vīties materii (materijan, materijoid) – audums; . materijan palan agj – auduma apmale nellänz’¦tošt¦kümnenz’ (nelländen|tošt|kümnenden, nellänt|tošt¦kümnent, nellänzid|tošt¦kümnenzid) – četrpadsmitais Ñì. ïðàâèëà ñêëîíåíèÿ ÷èñëèòåëüíûõ näl’g 1. (näl’gan) lietv. – bads, izsalkums; . kolda näl’gha – nomirt badā; . minai om sur’ näl’g – esmu ļoti izsalcis (burt.: man ir liels izsalkums); . minä en magada näl’gaspäi (elat.) – es neguļu izsalkuma dēļ; . olda näl’gas – badoties pasport (pasportan, pasportoid) – pase; . pasportan andmiždat da andmižsija – pases izsniegšanas datums un vieta piguz’ (piguden, pigut, piguzid) – ātrums porzaz (porshan, porzast, porshid) – sivēns; . ◊ ajada porshal – iet četrrāpus pu¦spirt (~¦spirtan) – koka spirts, metilspirts rel’s (rel’san, rel’soid) – sliede; . ajada rel’soid – velmēt sliedes seičeme¦kümnenz’ (~¦kümnenden, ~¦kümnent, ~¦kümnenzid) – septiņdesmitais ñì. ñêëîíåíèå ÷èñëèòåëüíûõ minun sizarem ištub čogas – mana māsa sēž kaktā m – ëè÷íî-ïðèòÿæàòåëüíûé ñóôôèêñ 1 ëèöà (ñì. ãðàììàòèêó) suruz (surusen, surust, surusid) – lielums šoll’od (šoll’oid) – aļģes šuštuda (šustub, šustui) – nogurt taptas (tapase, tapoihe) – sasisties, sadauzīties tarttuda (tarttub, tarttui) – 1) pielipt, lipt klāt; 2) plīties virsū, uzbāzties, uzmākties tazostuz (tazostusen, tazostust, tazostusid) – vienādojums teatr (teatran, teatroid) – teātris tobneta (tobneneb, tobneni) – palielināties tonnel’ (tonnelin, tonnelid) – tunelis traktor (traktoran, traktoroid) – traktors truba (truban, truboid) – skurstenis - ÍÅÆÅËÀÒÅËÜÍÎÅ ÇÀÈÌÑÒÂÎÂÀÍÈÅ vago (vagan, vagoid) – vaga (áàëòèéñêîå çàèìñòâîâàíèå…) vajuda (vajub, vajui) – stigt, grimt vanhemb I (vanhemban, vanhemboid) – vecāks, vecākais; augstāks vanuim (vanuimen, vanuint, vanuimid) – stieple vaskne (vaššen, vaššid) īp. – vaŗa- vastata (vasttab, vastsi) – satikt vastatas (vasttase, vasttihe) – satikties vauktalaz (vauktalazen, vauktalast, vauktalazid) – bālgans, baltans, baltgans, iebalts, pabalts vedetoi (vedetoman, vedetont, vedetomid) īp. – bezūdens- verazmaine (verazmaižen, verazmašt, verazmaižid) īp. – ārzemju- Vingl (Vinglan) – Vingl Êàê ïðàâèëüíî èëè îáà ïðàâèëüíû? öèòàòà: näht (aizv. ar ģen.) – priekš (kam), dēļ; (â ðóññêî-âåïññêîì íå ãåíèòèâ, à èëëàòèâ) . opendusen näht – mācībām, mācību dēļ; . poigaha näht – dēlam, dēla dēļ Îáà âèäà óïðàâëåíèÿ ïðàâèëüíû è óïîòðåáèòåëüíû. Êàêèå çäåñü ôîðìû? Pačin¦rahkoi (~¦rahkoin) – Krāsns gars spraudas (spraviše, spravihe) – izveseļoties; pāriet (par slimību, stāvokli) tuntta (-den, -zi) – pazīt; . en tunde mugošt mest – nepazīstu šādu cilvēku; . en tunde ningošt mest – nepazīstu šādu cilvēku turbota (turptab, turpsi) – uzbriest, pampt, tūkt; pārn. raukt pieri, raukt uzacis, sadrūmt; . urbad turptaba – pumpuri uzbriest ("a" èëè "u"?) täi (täin, täid) – uts; . hän om huba radnik, mudaidab kuti täi – viņš ir slikts darbinieks, kustās kā uts täpsaita (täpsaidab, täpsaiži) – sist, iesist,uzsist, plikšķināt, paplikšķināt täut¦ta (~ab, ~i)?) – pildīt, piepildīt; uzlādēt (piem., bateriju) . tarbiž täutta nece batarei – vajag uzlādēt šo bateriju; täududa (täudub, täudui) – ñåé÷àñ â âåïññêîì ÿçûêå îñòàëîñü òîëüêî çíà÷åíèå «íåìåòü, òåðïíóòü (î áîëüíîì ìåñòå, êîíå÷íîñòè è ò. ä.)» . täudub – diezgan, pietiek; (täudub – äîâîëüíî, õâàòèò) varz (varz_n, varz_id) – kumeļš; . ajelta varz – iejāt kumeļu vestim (vestimen, vestint, vestimid) – cērte; skaldnazis; . mahtad-ik vestta vestimel? (ades.) – vai māki tēst ar cērti? vestta (vestab, vesti) – tēst vezi¦joht (~¦joht_n, ~¦joht_id) – ūdensvads (ýòî âîäîïðîâîä?) ÊÐÀÉÍÅ ÍÅÓÄÀ×ÍÛÉ ÍÅÎËÎÃÈÇÌ èç Ïåòðîçàâîäñêà, ôèíñêîå çàèìñòâîâàíèå; ñìûñë âåïññêîãîâîðÿùåìó íå ìîæåò áûòü ïîíÿòåí kaičez - ýòî "îõðàíà" - äåéñòâèå mellic - ýòî ìåëüíèöà? ÄÀ olda ligos – mirkt; - ÷òî òàêîå "ligos" è êàêèå ó íåãî ôîðìû? Ýòî çàñòûâøàÿ ôîðìà èñ÷åçíóâøåãî ñóùåñòâèòåëüíîãî ligo ñ î÷åâèäíûì çíà÷åíèåì «íàìîêàíèå, îòìîêàíèå (ïðîöåññ)» päč¦edez (~¦edesen, ~¦edest, ~¦edesid) – øåñòîê ïå÷è - ÷òî òàêîå "øåñòîê"? Íàäî óòî÷íèòü, íàïîìíè (ÿ ÷åëîâåê ñóãóáî ãîðîäñêîé; êàæåòñÿ, ó ãàçîâîé ïëèòû è ïîñóäîìîå÷íîé ìàøèíû òàêîé øòóêè íåò). ratketa (ratteb, ratsi) – notrūkt, noplīst – ombluz ratsi = øîâ ðàñïîðîëñÿ robil’käine (robil’käižen, robil’käšt, robil’käižid) – kumelīte, margrietiņa (÷åì îòëè÷àåòñÿ îò haragaine?) Ýòî ñèíîíèìû, îòíîñÿùèåñÿ ê ðàçíûì ãîâîðàì, åñòü è èíûå íàçâàíèÿ ðîìàøêè. Âîçìîæíî, îíè îòíîñÿòñÿ è ê ðàçíûì âèäàì, íî ýòî óæå íåâîçìîæíî óòî÷íèòü. südäimes (aizv. ģen.) – iekšā (kur); . südäimes kibištab – sāp iekšā – íåóäà÷íûé ïðèìåð, çäåñü südäimes – ýòî íàðå÷èå (adverb) muražmäton südäimes – âíóòðè ìóðàâåéíèêà – ïîñëåëîã  âåïññêîì ÿçûêå ìíîãèå çàñòûâøèå ôîðìû èì¸í îäíîâðåìåííî âûïîëíÿþò ôóíêöèè êàê íàðå÷èé, òàê è ïîñëåëîãîâ (èëè, ïîñëå ïåðåìåùåíèÿ – ïðåäëîãîâ). šaukahtada (šaukahtab, šaukahti) – êàê ïåðåâîäèòñÿ ýòî ñëîâî? Îíî èñïîëüçóåòñÿ ëèøü â ñîñòàâå óñòîé÷èâîãî ñî÷åòàíèÿ šaukahtada melišpäi – «ñîéòè ñ óìà, ðåõíóòüñÿ» vast (vastan, vastoid) – (pirts)slota; .  ïðèìåðå mad vast – «îá çåìëþ» vast – ýòî ïîñëåëîã ñî çíà÷åíèåì «î(á)»; ê ñóùåñòâèòåëüíîìó vast îòíîøåíèÿ íå èìååò. Åù¸ ðàç ïðîøó èçâèíåíèé çà ïðîâîëî÷êè – î÷åíü ïðèæàëè íà ðàáîòå, ïî ôèëîëîãèè íè÷åãî íå ïèñàë öåëûõ äâà ìåñÿöà. Ìåíÿ òóò ðóãàþò è çà çàäåðæêó ñî âòîðîé ÷àñòüþ ñàìîó÷èòåëÿ, è çà òî, ÷òî íå åçäèë íà «Äðåâî æèçíè» - íî, ïîâåðüòå, íå âèíîâàò. Íåò âðåìåíè è âîçìîæíîñòè äåëàòü ñðàçó âñ¸. Ñïàñèáî çà ïîíèìàíèå… È. Á.

vilkacis: Î, ñìîòðþ, âîçâðàòèâøèñü èç îòïóñêà ìåíÿ óæå ðàáîòêà ïîäæèäàåò

vilkacis: kodima kirjutab: truba (truban, truboid) – skurstenis - ÍÅÆÅËÀÒÅËÜÍÎÅ ÇÀÈÌÑÒÂÎÂÀÍÈÅ À êàêîå ñëîâà ëó÷øå âìåñòî íåãî èñïîëüçîâàòü? torv? Òîãäà áóäåò òàê? torvespäi savu mäneb – no skursteņa dūmi nāk

vilkacis: kodima kirjutab: varz (varz_n, varz_id) – kumeļš; . ajelta varz – iejāt kumeļu ׸-òî çäåñü íå õâàòàåò. ei täudub :)

vilkacis: kodima kirjutab: ÷òî òàêîå "ligos" è êàêèå ó íåãî ôîðìû? Ýòî çàñòûâøàÿ ôîðìà èñ÷åçíóâøåãî ñóùåñòâèòåëüíîãî ligo ñ î÷åâèäíûì çíà÷åíèåì «íàìîêàíèå, îòìîêàíèå (ïðîöåññ)» Ìåíÿ ýòî ñëîâî çàèíòåðåñîâàëî ïîòîìó, ÷òî è â ëàòûøñêîì åñòü "līgo" - ïðèïåâ (ðåôðåí) ïî÷òè âñåõ ïåñåí ïðàçäíèêà Jānis èëè Līgo (âðåìÿ ëåòíåãî ñîëíöåñòîÿíèÿ) Íî â ëàòûøñêîì îíî îò ñëîâà "līgot" (êà÷àòüñÿ, øåâåëèòüñÿ, âîëíîâàòüñÿ [îò ñëîâà "âîëíà"])

vilkacis: kodima kirjutab: ombluz ratsi = øîâ ðàñïîðîëñÿ Çíà÷èò áóäåò òàê? ombuz (ombusen, ombust, ombusid) – vīle, šuve

vilkacis: kîdima kirjutab: robil’käine (robil’käižen, robil’käšt, robil’käižid) – kumelīte, margrietiņa (÷åì îòëè÷àåòñÿ îò haragaine?) Ýòî ñèíîíèìû, îòíîñÿùèåñÿ ê ðàçíûì ãîâîðàì, åñòü è èíûå íàçâàíèÿ ðîìàøêè. Âîçìîæíî, îíè îòíîñÿòñÿ è ê ðàçíûì âèäàì, íî ýòî óæå íåâîçìîæíî óòî÷íèòü. Ïðîñòî â ðóññêîì ñëîâîì "ðîìàøêà" îáîçíà÷àþò è "ïðîñòóþ ðîìàøêó", è ëåêàðñòâåííóþ ðîìàøêó. À â ëàòûøñêîì ýòî äâà ðàçíûõ ðàñòåíèÿ. Âîò ÿ è ïîäóìàë, ÷òî, ìîæåò áûòü, è â âåïññêîì òàê æå.

vilkacis: Êitän, Igor! Òåïåðü â âåïññêî-ëàòûøñêîì ñëîâàðèêå îñòàëîñü ëèøü ñ äåñÿòîê íåâûÿñíåííûõ âîïðîñîâ. Îñòàâëþ äëÿ ñëåäóþùåãî ðàçà

kodima: vilkacis ïèøåò: kodima kirjutab: öèòàòà: varz (varz_n, varz_id) – kumeļš; . ajelta varz – iejāt kumeļu ׸-òî çäåñü íå õâàòàåò. ei täudub :) varz, varzan, varzoid - æåðåá¸íîê ombluz (omblusen, omblust, omblusid) – vīle, šuve

Alexei Veivolos: vilkacis ïèøåò: ß çäåñü âûïîëíÿþ óïðàæíåíèÿ ïî òðåì ïðè÷èíàì: âî-ïåðâûõ, ÷òîáû ïîêàçàòü, ÷òî íå ëåíòÿéíè÷àþ è õîòü ÷òî-òî ó÷ó , âî-âòîðûõ, ÷òîáû êòî-òî èñïðàâèë ìîè îøèáêè (à òî ÿ íå çíàþ, ïðàâèëüíî ëè ÿ âûïîëíÿþ óïðàæíåíèÿ) , â-òðåòüèõ, ÷òîáû äðóãèõ ïîäðàçíèòü ìîæåò áûòü, è îíè çàõîòÿò ó÷èòü âåïññêèé. Õîðîøèé ïðèìåð çàðàçèòåëåí. Âîò ïðèäóìàë ñåáå óïðàæíåíèå íà èíåññèâ è àäåññèâ. Ïåðåâåäèòå íà âåïññêèé: Íî÷àìè áðàòüÿ êàïàþò áîëüøèìè ëîïàòàìè â òåìíîé ÷àùå. Öil velled kaidas suril labidoil pimedas kor'bes. Ïîëó÷èëîñü ÷òî-òî íåìíîãî çëîâåùåå…

kodima: çàòî âïîëíå ïðàâèëüíîå...



ïîëíàÿ âåðñèÿ ñòðàíèöû