Ōīšóģ » Āåļńńźčé ’ēūź » Vepsu gramatika latviski - the Vepsian grammar in Latvian » Īņāåņčņü
Vepsu gramatika latviski - the Vepsian grammar in Latvian
vilkacis: 1. Alfabēts Latīņu alfabēts + č, š, ž, ä, ö, ü un mīkstinājums . No gramatikas: Svarīgi atcerēties, ka vepsu valodā visas galotnes tiek pievienotas vārda pamatnei. Savukārt vārda pamatne var būtiski atšķirties no paša vārda, piemēram, kuz (egle), bet pamatne kušše-, langeta (krist), pamatne lankte-. Ir trīs pamatnes: - patskaņa pamatne (visiem vārdiem, beidzas ar patskani), - līdzskaņa pamatne (beidzas ar līdzskani) un - nenoteiksmes pamatne (darbības vārdiem). Patskaņa pamatni jāiemācās no vārdnīcas. Līdzskaņa pamatne gandrīz vienmēr sakrīt ar nenoteiksmes formu (līdz galotnei -ta, -da), kas beidzas ar līdzskani. Bet ja pirms nenoteiksmes galotnes -ta pamatne beidzas ar patskani, tad tā parasti ir īsā patskaņa pamatne. Piemēram: - lugeda (lasīt (avīzi)) luge- ir nenoteiksmes pamatne un patskaņa pamatne; - kacta (skatīties) kac- ir nenoteiksmes pamatne un līdzskaņa pamatne, - paimeta (ganīt) paime- ir īsā patskaņa pamatne. Īsā patskaņa pamatne vienmēr ir īsāk par pilno: piemēram, darbības vārdam paimeta (ganīt) pilnā patskaņa pamatne ir paimenda-. Īsā patskaņa pamatne tiek izmantota dažās formās, piemēram, paimekat! (ganiet!) hö ei paimekoi (viņi negana) utt. Vārdu saknes nav būtiskas vepsu valodā ne locīšanā, ne vārdu darināšanā. Kā atrast patskaņa pamatni vārdnīcā? Parasti lietvārdam iekavās tiek dota vienskaitļa ģenitīva forma. Ja atmest galotni -n, paliks patskaņa pamatne. Darbības vārdiem iekavās pirmajā vietā atrodas tagadnes 3.personas vienskaitļa forma. Ja atmest galotni -b, paliks patskaņa pamatne.
Īņāåņīā - 36, ńņš:
1 2 All
vilkacis: 2. Lietvārdu un īpašības vārdu locīšana ma zeme veraz svešs Nominativ Vienskaitlī nav galotnes, daudzskaitlī galotne -d. Daudzskaitlī: mad (zemes), verhad (sveši, svešas) Nene mad oma verhad (šīs zemes ir svešas) Genitiv Vienskaitlī galotne -n, daudzskaitlī -iden. Vienskaitlī: man (zemes), verhan (sveša, svešas) Verhan man pud (svešas zemes koki) Daudzskaitlī: maiden (zemju), verhiden (svešu) Akkuzativ Vienskaitlī galotne -n, daudzskaitlī -d. Vienskaitlī: man (zemi), verhan (svešu) Minä nägin verhan man (es redzēju svešu zemi) Daudzskaitlī: mad (zemes), verhad (svešus, svešas) Partitiv Daļējais papildinājums. Ar skaitļa vārdu: kuz kirjad (sešas grāmatas) obligāti vienskaitlī. Salīdzinājumos: Änine om süvemb Vauktad jarved (Onegas ezers ir dziļāks par Baltezeru). Noliegumos: Minai ei ole necidä kirjad (man nav šīs grāmatas). Arī: neičukaine tusttub mamad (meitene skumst pēc mātes; burtiski: meitene skumst mātes). Vienskaitlī galotne -d, -t, daudzskaitlī -id. Vienskaitlī: mad (zemes), verast (sveša, svešas) Daudzskaitlī: maid (zemju), verhid (svešu) Minä otan mad kämnehe (es paņemšu zemes plaukstā). Minä en nägend verhid maid (es neredzēju svešu zemju). Uzmanību! Kā redzams no piemēra verast (sveša, svešas), partatīva galotne vienskaitlī -t var tikt pievienota līdzskaņa pamatnei (veras-). Atrašanās locījumi Iekšā atrašanās locījumi Inessiv (atrašanās iekšā) Atrašanās kaut kā iekšā. Tas, par ko runā, domā utt.: minä pagižen küläs (es runāju par ciemu). Vepsu valodā vienmēr sēž kaut kur iekšā: Lind ištub pus (putns sēž kokā). Kola ištub laučas (Koļa sēž uz sola (solā)). Vienskaitlī galotne -s (-š pēc i), daudzskaitlī -iš. Vienskaitlī: mas (zemē), verhas (svešā) Daudzskaitlī: maiš (zemēs), verhiš (svešos, svešās) Hän oleskeli verhiš maiš (viņš bija svešās zemēs) Elativ (izkļūšana) Izkļūšana no kaut kā ārā. Izgatavošana no kaut kā: kirvez tehtas raudaspäi (cirvi taisa no dzelzs). Laika nozīme kopš kura laika: Siš aigaspäi (kopš tā laika), Videnzpäiväspäi (kopš piektdienas) Citas nozīmes: Kaik rippub teišpäi (viss atkarīgs no jums). Uzmanību! Apzīmētājs ar apzīmējamo tiek saskaņots skaitlī un locījumā. Turklāt locījumu daļa paliek saīsinātā veidā, piemēram, -s -späi vietā. Čomas küläspäi (no skaista ciema) Vienskaitlī galotne -späi (-špäi pēc i), daudzskaitlī -išpäi. Vienskaitlī: maspäi (no zemes), verhaspäi (no sveša, no svešas) Daudzskaitlī: maišpäi (no zemēm), verhišpäi (no svešiem, no svešām) Mado kukitab maspäi (tārps skatās ārā no zemes). Illativ (iekļūšana) Iekļūšana kaut kur iekšā. Vepsu valodā dzimst, nomaldās uz kaut kurieni: Mamam om sündnu Kukagdaha (mana māte dzimusi Kukagdahā). Prihaine segoi mecha (zēns apmaldījies mežā). Ištte laučha! (sēdies uz sola!) Vienskaitlī galotne -hV, kur V ir pamatnes pēdējais patskanis, vai -ze, ja pamatnes pēdējais līdzskanis ir h, daudzskaitlī -ihe, bet ja pamatnes pēdējais līdzskanis ir h, tad -iže. Ja V = i, tad ilatīva beigās būs e: kodi- (māja), ilatīvā: kodihe (nevis kodihi). Vienskaitlī: maha (uz zemi, zemē), verhaze (uz svešu, svešā) Daudzskaitlī: maihe (uz zemēm, zemēs), verhiže (uz svešiem/uz svešām, svešos/svešās) Mado ujelese maha (tārps lien zemē).
vilkacis: Virsū atrašanās locījumi Adessiv (atrašanās uz) Atrašanās uz kaut kā virsmas. Piederība kaut kam. Laika nozīme kad: Talvel (ziemā), täl vodel (šogad). Vienskaitlī galotne -l, daudzskaitlī -il. Vienskaitlī: mal (uz zemes), verhal (uz sveša, uz svešas) Daudzskaitlī: mail (uz zemēm), verhil (uz svešiem, uz svešām) Kivi venub mal (akmens stāv (guļ) uz zemes). Tatal om kirvez (tēvam (burtiski: uz tēva) ir cirvis). Tat čapab pun kirvhel (tēvs cērt koku ar cirvi (burtiski: uz cirvja)). Ablativ (aizkļūšana no) Aiziešana no kaut kā virsmas. Arī apzīmē kādu, no kā kaut ko ņem, atņem. Vienskaitlī galotne -lpäi, daudzskaitlī -ilpäi. Vienskaitlī: malpäi (no zemes), verhalpäi (no sveša, no svešas) Daudzskaitlī: mailpäi (no zemēm), verhilpäi (no svešiem, no svešām) Lind pölähtab malpäi (putns paceļas gaisā no zemes). Ota kirj sizarelpäi (paņem grāmatu no māsas). Allativ (nokļūšana uz) Nokļūšana uz kaut kā virsmas. Došana kādam. Vienskaitlī galotne -le, daudzskaitlī -ile. Vienskaitlī: male (uz zemi), verhale (uz svešu) Daudzskaitlī: maile (uz zemēm), verhile (uz svešiem, uz svešām) Pane luzik sömlaudale (noliec karoti uz pusdienu galda). Midä sinä sanuin verhile? (ko tu teici svešiniekiem?) Vietas locījumiem ir vairāk nozīmju, bet par tām uzzināsiet vēlāk. Par vietas locījumiem var uzskatīt arī aproksimatīvus: Approksimativ I (atrašanās pie) Atrašanās pie kaut ka. Vienskaitlī galotne -nno, daudzskaitlī -idenno. Vienskaitlī: manno (pie zemes), verhanno (pie sveša, pie svešas) Daudzskaitlī: maidenno (pie zemēm), verhidenno (pie svešiem, pie svešām) Hän nügüd eläb verhidenno (viņa pašlaik dzīvo pie svešiem). Approksimativ II (kustība pie) Kustība pie kaut ka, uz kaut ko. Vienskaitlī galotne -nnoks, daudzskaitlī -idennoks. Vienskaitlī: mannoks (pie zemes/uz zemi), verhannoks (pie sveša/uz svešu, pie svešas, uz svešu) Daudzskaitlī: maidennoks (pie/uz zemēm), verhidennoks (pie/uz svešiem, pie/uz svešām) Laps varaidab, ei mäne verhidennoks (bērns baidās, neiet pie svešiem). Approksimativ III jeb egressiv (kustība no) Kustība no kaut kā nezināmā virzienā. Vienskaitlī galotne -nnopäi, daudzskaitlī -idennopäi. Vienskaitlī: mannopäi (no zemes), verhannopäi (no sveša, no svešas) Daudzskaitlī: maidennopäi (no zemēm), verhidennopäi (no svešiem, no svešām) Avtobus tageni külännopäi (autobuss attālinājās no ciema). Komitativ (kopība) Apzīmē kopību. Vienskaitlī galotne -nke, daudzskaitlī -idenke. Vienskaitlī: manke (ar zemi), verhanke (ar svešu) Daudzskaitlī: maidenke (ar zemēm), verhidenke (ar svešiem, ar svešām) Hän tuleb adivoihe ičeze vellenke (viņa atnāks ciemos ar savu brāli). Abessiv (trūkums, neesamība) Kaut kā neesamība. Vienskaitlī galotne -ta, daudzskaitlī -ita. Vienskaitlī: mata (bez zemes), verhata (bez sveša, bez svešas) Daudzskaitlī: maita (bez zemēm), verhita (bez svešiem, bez svešām) Minei om vilu paikata (man ir auksti bez lakata).
vilkacis: Translativ (pārtapšana) Kaut kas kļūst (pārtop) par kaut ko. Arī: der kaut kam (kaut kā izgatavošanai): nece mec pertikš (šis mežs mājām (māju būvniecībai)), sizar pani tahtast pirgaks (māsa sataisīja (nolikusi) mīklu pīragam). Kurā valodā runā, raksta, utt.: minä pagižen vepsäks (es runāju vepsiski) Paredzēšanas nozīmē: hil skokahti päčišpäi adivoikš (ogle izkritusi no krāsns uz viesiem (nāks viesi)) Laika nozīmē kādam laikam: orav paneb varha senid talveks (vāvere krāj (noliek krājumā) sēnes ziemai) mam tuleb nedalikš (māte atbrauks uz nedēļu). Vienskaitlī galotne -ks vai pēc -i -kš, daudzskaitlī -ikš. Vienskaitlī: maks (par zemi, zemē), verhaks (par svešu, svešā) Daudzskaitlī: maikš (par zemēm, zemēs), verhikš (par svešiem/svešām, svešos/svešās) Jägi-bab kärauzihe neiččeks (Jēgibaba pārvētrās par meiteni). Prolativ (kustība pa, gar) Kustība pa kaut ko vai gar kaut ko. Vienskaitlī galotne -dme, daudzskaitlī -idme. Vienskaitlī: madme (pa zemi), verhadme (pa svešu) Daudzskaitlī: maidme (pa zemēm), verhidme (pa svešiem, pa svešām) Minä mänen tedme (es eju pa ceļu). Essiv-instruktiv (stāvoklis, būšana par) Būt par kaut ko. Pa cik gabaliem (šai nozīmē tikai daudzskaitlī). Laika nozīmē kad: pühäpäivän (svētdien). Vienskaitlī galotne -n, daudzskaitlī -in. Vienskaitlī: man (par zemi), verhan (par svešu) Daudzskaitlī: main (par zemēm), verhin (par svešiem, par svešām) minun tat radoi opendajan (mans tēvs strādāja par skolotāju; kacu kirjad üksin (skaties grāmatas pa vienai). Ierobežojuma locījumi: Terminativ I (ierobežojums) Ierobežojums telpā un laikā. Vienskaitlī galotne -hVsai, -zesai, daudzskaitlī -ihesai, -ižesai. Vienskaitlī: mahasai (līdz zemei), verhazesai (līdz svešam, līdz svešai) Daudzskaitlī: maihesai (līdz zemēm), verhižesai (līdz svešiem, līdz svešām) Baboi kumarzihe mahasai (vecene paklānījās līdz zemei), minä kävelin ehthasai (es staigāju līdz vakaram). Terminativ II (ierobežojums) Ierobežojums telpā un laikā attiecībā uz ģeogrāfiskiem objektiem. Vienskaitlī galotne -lesai, daudzskaitlī -ilesai. Vienskaitlī: jogelesai (līdz upei), verhalesai (līdz svešam, līdz svešai) Daudzskaitlī: jogilesai (līdz upēm), verhilesai (līdz svešiem, līdz svešām) mö tulim jogelesai (mēs nonācām līdz upei). Aditiv I (kustības uzsākšana) Tas, uz ko (pie kā) kāds uzsāk kustību telpā vai laikā. Vienskaitlī galotne -hVpäi, -zepäi, daudzskaitlī -ihepäi, -ižepäi. Vienskaitlī: külähäpäi (uz ciemu), verhazepäi (uz svešu) Daudzskaitlī: külihepäi (uz ciemiem), verhižepäi (uz svešiem, uz svešām) paimen kükseb lehmid külähäpäi (gans dzen govis uz ciemu), aig mäneb talvhepäi (laiks iet uz ziemu). Aditiv II (kustības uzsākšana) Tas, uz ko (pie kā) kāds uzsāk kustību telpā vai laikā attiecībā uz ģeogrāfiskiem objektiem. Vienskaitlī galotne -lepäi, daudzskaitlī -ilepäi. Vienskaitlī: pöudolepäi (uz tīrumu), verhalepäi (uz svešu) Daudzskaitlī: pöudoilepäi (uz tīrumiem), verhilepäi (uz svešiem, uz svešām).
kodima: ×ņī-ņī ń ōīšóģīģ ķå ā ļīš’äźå... īļ’ņü ćėžźč. Ķó äą ėąäķī. Äóģąž, ÷ņī żņīņ ņåźńņ (ćšąģģąņčźą ķą ėąņūųńźīģ) ā āčäå ī÷åķü ķóęķīćī č äīįšīćī äåėą ģīęåņ įūņü šąēģåłåķą ķą ķąųåģ ńąéņå. Ēäåńü, óāū, īķą ļėīõī ÷čņąåņń’... Č.
vilkacis: Āīēģīęķī, ÷ņī żņī ļšīčēīųėī čē-ēą ņīćī, ÷ņī ’ ņåźńņ ńžäą ļåšåķåń čē Word. Č āńå įóźāū ń äčąźščņč÷åńźčģč ēķąźąģč (źąź āåļńńźčå, ņąź č ėąņūųńźčå) ļšåāšąņčėčńü ā "čåšīćėčōū". Ķīšģąėüķī īķč āčäķū ņīėüźī, åńėč Encoding óńņąķīāčņü ķą Baltic.
kodima: Äą. Żņī ņąź, ķī ’ āēäūõąė īņņīćī, ÷ņī ļīńėąė ļīńņ, ą īķ ļšīńņī čń÷åē!.. Ļščųėīńü ÷åšåē ķåńźīėüźī ÷ąńīā ļčńąņü ķīāūé. Ćīņīā šąēģåńņčņü ćšąģģąņčźó ķą ńąéņå. Ī÷åķü āąęķī ļīääåšęąņü čķņåšåń ź āåļńńźīģó ’ēūźó ó ņåõ, źņī ķå āėąäååņ šóńńźčģ. Ą ńšåäč ķčõ īźąęåņń’ ģķīćī āėąäåžłčõ įąėņčéńźčģč ’ēūźąģč. Č.
vilkacis: Ļīźą åłø ó ģåķ’ ģåäėåķķī čäóņ äåėą ń čēó÷åķčåģ ćšąģģąņčźč. ×ņīįū įūėī ėåć÷å åø čēó÷ąņü, ’ åø ńķą÷ąėą ļåšåāīęó ķą ėąņūųńźčé (õīņ’ ļī ļšīčńõīęäåķčž ’ č šóńńźčé, ķī ļīńėåäķčå 15 ėåņ ćīāīšž č äóģąž ā īńķīāķīģ ķą ėąņūųńźīģ, ļīżņīģó č āåļńńźóž ćšąģģąņčźó ėåć÷å čēó÷ąņü ķą ėąņūųńźīģ). Ź ņīģó ęå, ļåšåāīä’ åńņü āīēģīęķīńņü īįšąņčņü įīėüųåå āķčģąķčå ķą ķåźīņīšūå īńīįåķķīńņč ćšąģģąņčźč. Źīćäą ļåšåāåäó āńž ģåņīäč÷źó, ņīćäą ņåįå ļščųėž. Ņīėüźī ķå ēķąž źąź ļīņīģ "īįšąįīņąņü" Word-äīźóģåķņ, ÷ņīįū įóźāū ń äčąźščņč÷åńźčģč ēķąźąģč ķå ļšåāšąłąėčńü ā čåšīćėčōū
adiv: żņī įūėī įū ēäīšīāī!
vilkacis: ī Vepsu-latviešu vārdnīca Kā lietot vepsu-latviešu vārdnīcu? Vārdi ir sakārtoti alfabēta kārtībā. Vārda nemainīgā daļa tiek nodalīta no mainīgās ar vertikālo svītru, piemēram: page|ta, maguto|i Pēc vārda apaļajās iekavās tiek sniegti vārdus veidojošie elementi, kas rāda lietvārdu pamatnes vienskaitlī un daudzskaitlī, kā arī darbības vārdu pamatnes tagadnē un vienkāršā pagātnē (imperfektā). Lietvārdiem tiek norādīti ģenitīvs (bet divpamatņu vārdiem, kuriem ir patskaņa un līdzskaņa pamatnes, arī partitīvs) vienskaitlī, kā arī partitīvs daudzskaitlī. Defise aizvieto vārda daļu, kas stāv pirms vertikālās svītras, piemēram: azj (-an, -oid)... (jālasa: azjan, azjoid) arm|az (-han, -ast, -hid)... (jālasa: armhan, armast, armhid). Ja vārdam ir tikai daudzskaitļa forma, tiek sniegta piezīme: tikai dsk., bet apaļajās iekavās tiek norādīts tikai partitīvs daudzskaitlī, piemēram: čiriko|d (-id) tikai dsk.... (jālasa: čirikoid) raud|ad (-oid) tikai dsk.... (jālasa: raudoid) Darbības vārdiem tiek norādītas tagadnes un vienkāršās pagātnes 3.personas vienskaitļa formas, piemēram: sei|šta (-žub, -žui)... (jālasa: seižub, seižui) pölgästu|da (-b, -i)... (jālasa: pölgästub, pölgästui) Dažos gadījumos šīs formas var sakrist, tad tiek norādīta tikai tagadnes 3.personas vienskaitļa forma, bet pagātnes 3.personas vienskaitļa forma sakrīt ar nemaināmo vārda daļu, kas stāv pirms vertikālās svītras, piemēram: tahtoi|da (-b)... (jālasa: tahtoib; pagātnes 3.personas vienskaitlis tahtoi) klei|da (-b)... (jālasa: kleib, pagātnes 3.personas vienskaitlis klei) Tulkojumā defise pēc vārda ģenitīvā norāda, ka attiecīgs vepsu vārds ir īpašības vārds, piem.: kivi|ne (-žen, -št, -žid) akmens- Saliktajos vārdos daļas nodalītas ar divām vertikālām svītrām: muju||pirdi|m, päiv||kodi Līdzīgas nozīmes vārdi ir nodalīti ar komatu, atšķirīgāki ar semikolu. Viena vārda dažādas nozīmes tulkojumā apzīmētas ar cipariem ar iekavu, piemēram: avaru|z (-den, -st, -zid) 1) plašums; 2) izplatījums, visums Pārnestā nozīme ir novietota beigās ar atzīmi: pārn. Cipari ar punktu tulkojumā apzīmē dažādu šķiru vārdus, piemēram: edes 1. apst. priekšā; 2. (pēcv. ar ģen.) priekšā Homonīmi (vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu nozīmi) ir doti katrs savā šķirklī un apzīmēti ar romiešu cipariem, piemēram: org I (-on, -oid) biezoknis org II (-on, -oid) ziemene Atsevišķos šķirkļos ir doti darbības vārdi, kuriem ir vienāda nenoteiksme, bet dažādas pamatnes. Tie nav apzīmēti kā homonīmi, piemēram: tobje|ta (-ndab, -nzi) palielināt tobje|ta (-neb, -ni) palielināties Pēc prievārdiem un aizvārdiem slīprakstā tiek norādīti locījumi, ar kuriem tie ir izmantojami, piemēram, aizvārds alpäi ir izmantojams ar ģenitīvu: alpäi (aizv. ar ģen.): zem (no kurienes), no apakšas; sildan alpäi no patiltes Dažu vārdu tulkojums ir papildināts ar slīprakstā sniegtu paskaidrojumu iekavās, lai precizētu vārda nozīmi vai ierobežotu tā izmantošanas loku, piemēram: kajed (-an, -oid) auksts (par vēju) Izteicieni, parunas vai mīklas tiek novietotas šķirkļa beigās aiz romba, piemēram: leta... ◊ leta nena dusmoties (burt.: celt degunu) käbu (-n, -id) čiekurs; ◊ käbu kuzespäi edahaks ei lankte (paruna) čiekurs no egles tālu nekrīt Īpašības vārdi un daudzi lietvārdi tiek pārtulkoti ar vārdiem vīriešu dzimtē, bet tie attiecas arī uz vārdiem sieviešu dzimtē.
vilkacis: ī L labid (-on, -oid) lāpsta lač (-un, -uid) kubls, muca, toveris, baļļa; sened solatas lačas sēnes tiek sālītas baļļā ladv (-an, -oid) galotne lag|i (-en, -id) griesti lagit|ada (-ab, -i) atklāties, parādīties lahed (-an, -oid) 1) svaigs (par ūdeni); purdevezi om lahed avotu ūdens ir svaigs; 2) sulīgs; lahed nagriž putui sulīgs rācenis trāpījies; 3) drupans; lahed kartohk drupans kartupelis lahha velti, veltīgi lahj (-an, -oid) dāvana; balva, prēmija lahjoi|ta (-čeb, -či) dāvināt laho (-n, -id) satrūdējis, sapuvis (par koksni); ◊ män|da (-eb, -i) lahole trūdēt, pūt (par koksni) laho|ta (-dub, -dui) trūdēt, pūt (par koksni) laid (-an, -oid) borts la|ida (-jib, -ji) lamāt la|idas (-jiše, -jihe) lamāties laih (-an, -oid) kārns, izkāmējis laihtu|da (-b, -i) izkāmēt, novājēt; kaži-se ani laihtui kaķene pavisam izkāmējusi lain|ata (-dab, -zi) (no)rīt lain|eh (-hen, -eht, -hid) vilnis lainišt|ada (-ab, -i) viļņoties lain|iž (-hen, -eht, -hid) vilnis laiv (-an, -oid) kuģis lamb|az (-han, -ast, -hid) aita, avs lamp (-an, -oid) spuldze, lampa; lagi||lamp piekaramā lampa land|eh (-hen, -eht, -hid) gūža, gurns, ciska lang (-an, -oid) dzija lan|geta (-kteb, -ksi) krist lap (-an, -oid) sprādze lapak (-on, -oid) 1) plakans; lapak laba plakanā pēda; 2) lēzens, nolaidens la|ps 1. (-psen, -st, -psid) lietv. bērns; 2. laps||- īp. bērnu-, bērnišķīgs laps||aig (-an, -oid) bērnība lapt (-an, -oid) puse, mala laptali|ne (-žen, -št, -žid) blaku-, nepiederīgs, svešs laptas no sāniem (kur) laptaspäi no sāniem (no kurienes) laske lai lask|ta (-eb, -i) nolaist, iegremdēt lask|tas (-ese, -ihe) nolaisties, iegremdēties; rietēt lastit|ada (-ab, -i) glāstīt, apmīļot; lastitada kaži glaudīt kaķi lašk (-an, -oid) laisks, slinks lašku|z (-sen, -st) laiskums, slinkums la|tta (-dib, -di) sakārtot, sataisīt, sagatavot lauč (-an, -oid) sols laud (-an, -oid) 1) dēlis; tāfele; 2) galds lauk I (-an, -oid) veikals; küläs om kaks laukad ciemā ir divi veikali lauk II (-an, -oid) sīpols lav|a (-an, -oid) grīda lebai|tas (-dase, -žihe) atpūsties lebu (-n, -id) atpūta led (-on, -oid) smilšu- lehed (-an, -oid) (sulīgi) zaļš, (zaļumu) zaļš lehm (-än, -id) govs; ◊ kacta kuti lehm udehe kašlihe skatīties kā govs uz jaunu māku
kodima: Āńø ī÷åķü ēäīšīāī, ķąńźīėüźī ’ ļīķčģąž... Čģååņ ėč ńģūńė ļīļšīįīāąņü ļščńėąņü ńńūėźó ķą äąķķóž ņåģó ķą źąźčå-ķčįóäü ėąņūųńźčå ōčėīėīćč÷åńźčå čėč żņķīćšąōč÷åńźčå ńąéņū? ß äóģąž, ņąģ įū ēąčķņåšåńīāąėčńü. Vilkacis, ķąńźīėüźī ’ ļīģķž, ó ņåį’ ļąšą ņąźčõ ńąéņīā įūėą ķą ļščģåņå. Ķåėüē’ ėč čõ čńļīėüēīāąņü äė’ šąńųčšåķč’ ķąųåé ąóäčņīščč?.. Č.
vilkacis: ß äóģąž, ÷ņī ēąźīķ÷ó āåļńńźī-ėąņūųńźčé ńėīāąščź (ńåé÷ąń ’ ļåšåāīęó ńėīāą, ķą÷čķąžłčåń’ ń āåļńńźīé įóźāū P), ņīćäą īņīųėž ņåįå äė’ ķåźīņīšīćī óņī÷ķåķč’ (ó ķåźīņīšūõ ńėīā ļī ķåńźīėüźī ēķą÷åķčé, źīņīšūå ā šóńńźīģ ļåšåāīä’ņń’ īäķčģ ńėīāīģ, ą ā ėąņūųńźīģ šąēķūģč ńėīāąģč - ķóęķī āū’ńķčņü źąźčå čē ķčõ ļīäõīä’ņ; ķåźīņīšūģ āåļńńźčģ ńėīāąģ ķóęķī óņī÷ķčņü īńķīāū; ą äė’ ķåźīņīšūõ ńėīā ęåėąņåėüķī ļščāåńņč īįšąēöū čńļīėüēīāąķč’ - īńīįåķķī, åńėč żņī ńā’ēąķī ń čńļīėüēīāąķčåģ āåļńńźčõ ļąäåęåé). Äāå ģåņīäč÷źč (čē ņšøõ) ó ģåķ’ óęå įīėåå čėč ģåķåå ąäąļņčšīāąķū ķą ėąņūųńźčé ’ēūź. Ņīćäą ģīęķī įóäåņ āńø żņī āūėīęčņü ķą ńąéņå Āåļńńźīćī īįłåńņāą (čėč ēäåńü ķą ōīšóģå) č äąņü ńńūėźč ķą ėąņūųńźčõ ńąéņąõ. Ą ņąźęå ļšåäėīęčņü ķåźīņīšūģ ōīėüźėīšķūģ č ’ēūźīāåä÷åńźčģ ńąéņąģ äīļīėķčņü ńāīč ńąéņū āåļńńźčģ ńėīāąščźīģ č ćšąģģąņčźīé. Ą āīņ īįšąņķūé - ėąņūųńźī-āåļńńźčé ńėīāąščź īńņąķåņń’ ķą ļīņīģ... Įóäåņ āčäķī - ėåćźī ėč åćī ąäąļņčšīāąņü. Ń īäķīé ńņīšīķū, āšīäå ļšč ķąėč÷čč āåļńńźī-ėąņūųńźīćī ńäåėąņü ėąņūųńźī-āåļńńźčé ļīėåć÷å, ķī ļī’āčņń’ ķīāą’ ļšīįėåģą - åńėč āåļńńźīå ńėīāī ļåšåāåäåķī ņšåģ’ ėąņūųńźčģč, ņī źąźīå čē ķčõ čńļīėüēīāąņü? Ą åńėč čńļīėüēīāąņü āńå ņšč, ņī, ģīęåņ įūņü, ā āåļńńźīģ äė’ źąęäīćī įóäåņ ņšč äšóćčõ ńėīāą...
vilkacis: Źīćäą įóäåņ ćīņīā āåļńńźī-ėąņūųńźčé ńėīāąščź, ģīęķī įóäåņ ļīäšąēķčņü żńņīķöåā č ėčņīāöåā. Äė’ żńņīķöåā żņī ōčķī-óćīšńźčé āīļšīń - ó įīėåå äąėüķčõ ńīńåäåé ņąźīé åńņü, ą ķčõ ķåņ Ą äė’ ėčņīāöåā żņī āīļšīń įąėņčéńźīćī ļåšāåķńņāą. Ó ėčņīāöåā āīēķčźąåņ įīėüųą’ šåāķīńņü, åńėč ó ėąņūųåé ÷ņī-ņī åńņü, ą ó ėčņīāöåā ķåņ
noid: lieliski! kaa man tas buutu nodereejis, kad biju ekspediicijaa pie vepsiem!
vilkacis: ī noid wrote: lieliski! kā man tas būtu noderējis, kad biju ekspedīcijā pie vepsiem! Nu tad nākošajā ekspedīcijā varēsi paņemt līdzi vārdnīcu un arī gramatiku Vepsu-latviešu vārdnīcas pirmais variants man jau gandrīz ir gatavs. Mazliet vēl jāpiestrādā un arī šis tas jāprecizē. Daļa no gramatikas arī jau ir gatava. Ja gribi, varu atsūtīt (varbūt pamanīsi kādas kļūdas, kuŗas būtu jāizlabo...) Mans e-pasts ir: torero@apollo.lv
vilkacis: ī Noid, starp citu, vai tev ir kāda doma - kā labāk nosaukt tos vārdiņus, kas līdzīgi prievārdiem, tikai tos liek nevis pirms, bet gan pēc vārda? Sākumā gribēju tos nosaukt par "pēcvārdiem", bet tas varētu maldināt, jo pēcvārdam ir pavisam cita nozīme. Tad nosaucu par "aizvārdiem". Varbūt, tiem jau ir kāds nosaukums latviešu valodā, kuŗu es vienkārši nezinu?
noid: Vilkaci, nav nekaadas jeegas man suutiit neko paarskatiishanai, jo ja kaadreiz vareeju pat kaut ko pateikt vepsiski, tad tagad tikai atpaziistu dazhus vaardus. Tas bija diezgan sen, gan vazaajos pa vepsu ciemiem. Uzraksti kaadu piemeeru tiem "aizvaardiem". Nevaru shobriid iedomaaties nevienu terminu, tachu paparsiishu koleegjeem valodnieceem.
noid: nevis "gan vazaajos", bet "kad vazaajos"
vilkacis: ī noid wrote: Uzraksti kādu piemēru tiem "aizvārdiem". Nevaru šobrīd iedomāties nevienu terminu, taču paprasīšu kolēģēm valodniecēm. Nu, piemēram: al (aizv. ar ģen.): zem, apakšā, lejā; mägen al kalna lejā alle (aizv. ar ģen.): zem (kurp, uz kurieni); mägen alle no kalna lejā edehe 1. apst. uz priekšu 2. (aizv. ar ģen.) priekšā; mäne edehe! ej uz priekšu!; seižutade minun edehe! (ap)stājies man priekšā! edes 1. apst. priekšā 2. (aizv. ar ģen.) priekšā; pertin edes nama priekšā; minun edes man priekšā kalt (aizv. ar ģen.) cauri, pāri; ajam mö korben kalt braucam mēs biezoknim cauri
vilkacis: ī noid wrote: Vilkaci, nav nekādas jēgas man sūtīt neko pārskatīšanai, jo ja kādreiz varēju pat kaut ko pateikt vepsiski, tad tagad tikai atpazīstu dažus vārdus. Nu, varbūt tāpat noderēs. Varbūt vēlreiz brauksi uz Vepzemi... Vismaz kādam būs noderējusi vārdnīca Citādi, kam es to esmu tulkojis?..
vilkacis: ī P.S. Starp citu, kļūas latviešu vārdos tu taču varētu pamanīt? (ja es latviski kaut ko nepareizi esmu uzrakstījis (neesmu latviešu izcelsmes))
noid: Bet Tu taču viņu izdosi vai internetā publicēsi, m? Labprāt aizbrauktu gan kādreiz vēl. Bet tad gan vispirms mazliet pastudēšu valodu :) Bija tā, ka iemācījos dažus vārdus (ka/en, protams), ar kuriem operēju interviju laikā. Un cilvēki nez kapēc nodomāja, ka protu vepsiski :) Līdz ar ko man daļu interviju pēc tam nācās lūgt atšifrēt kādam no vepsu valodas pratējiem
noid: jaa, to gan es vareetu izdariit. :) Kur tik labi latvieshu valodu apguvi?
vilkacis: ī noid wrote: Bet Tu taču viņu izdosi vai internetā publicēsi, m? Godīgi sakot, es nezinu, kur to likt Aizsūtīšu Igoram (Pēterpils Vepsu biedrības vadītājam - viņa iesauka forumā ir kodima), lai viņš to izvietotu biedrības vietnē vai forumā. Ja Latvijā ir kādi somugru valodu studenti, varētu viņiem nosūtīt... P.S. Lai šeit forumā būtu redzami latviešu burti, teksta sākumā jāiekopē kāds krievu burts. Man liekas, ka forumam ir šāda vaina, ka tas jebkuru burtu uztver kā krievu burtu un atbilstoši atkodē. Bet ja pēc krievu burtiem tas uzduras cita kodējuma burtiem, tad jau atkodē pareizi... noid wrote: Kur tik labi latviešu valodu apguvi? Es taču Latvijā dzīvoju
vilkacis: ”ģ§³”ģ§³”ģ§³ noid wrote: jā, to gan es varētu izdarīt. :) Kāds ir tavs e-pasts?
noid: ł :) berzina@gmail.com ja Tu būtu ar mieru, man šķiet, ka iestāde, kurā es strādāju, būtu ļoti priecīga šādu resursu publicēt arī savā mājas lapā (www.ailab.lv) Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē ir Somugristikas nodaļa. Vepsu valodu gan tur nemāca, bet varbūt kādam ir interese...
vilkacis: ī Hi, pēc "noid" nevar pateikt, vai tu esi burvis vai burve Bet latviešu valodai raksturīgās galotnes (e-pasta adresē) visu nodod, vai ne? Esmu tev nosūtijis vārdnīcu. Otrai vārdnīcas daļai (krievu-vepsu) nav jāpievērš uzmanība - tās latviskošana vēl nemaz nav iesākta. noid wrote: ja Tu būtu ar mieru, man šķiet, ka iestāde, kurā es strādāju, būtu ļoti priecīga šādu resursu publicēt arī savā mājas lapā (www.ailab.lv) Jā, protams. Tas būtu jauki
vilkacis: ī Noid, starp citu, tas vepss, kuŗš tev dzejoli lasīja, arī ir šajā forumā. Viņa iesauka ir anika
vilkacis: ”ģ§Ńī Kā iet, noid? Ko labu dari un kāpēc forumā neko neraksti?
kodima: Õģ... Ģķīćīāąņī ėč÷ķīé ļåšåļčńźč ķą ōīšóģå - č ņąźīé, źīņīšóž źņī-ņī ģīęåņ ń ćšåõīģ ļīļīėąģ ļšī÷čņąņü, ą źņī-ņī č ķå ģīęåņ (ņąźčõ įīėüųčķńņāī)... ß ļšåäńņąāčė ńåįå ńņšąķčöó ķąųåćī ĄŹŅČČČĀĶĪĆĪ ėąņūųńźīćī īįłåńņāą ń ņąźčģ ōīšóģīģ ā Čķņåšåķåņå - č óėūįķóėń’. Ķåņ ó ķčõ ķč ńņšąķč÷źč, ķč ōīšóģą... Noid! Żņī āåäü Āū ļščńūėąėč ģķå ńėīāąšü Żšķųņšåéņą?.. Ļīńņąšąžńü ēąćėąäčņü ńāīž ķåįėąćīäąšķīńņü įīėåå ąźņčāķīé äå’ņåėüķīńņüž. Ļščāåņ! Č.
vörmort: Ģķå źąęåņüń’, ÷ņī żņī ī÷åķü čķņåšåńķī... Ķī ļī÷åģó ļčųčņå ėč āū ļī-ėąņūųńźč? (Ķč÷åćī ķå ļīķčģąž...) Ēķąåņå ėč āū ńąéņū čėč źķčćū, ćäå ģīęķī ķąõīäčņü ćšąģąņčźó āåļńńźīćī ’ēūźą? minä tahtoin opastada vepsän kel't (żņī ōšąēą ļšīāčėķą’? :) )
kodima: Żņą ōšąēą ķåļšąāčėüķą’, ćėąćīė źąšåėüńźčé... opeta. ß ęå Āąģ ćīāīšž - ļčųčņå ģķå ķą kodima@mail.ru Āńø ļīėó÷čņå (ķī ņīėüźī ļī-šóńńźč)... Čēāčķčņå, óāąęąåģūé (óāąęąåģą’) āöš ģīšņ... āū, ļšąāäą, Ėåńķīé ÷åėīāåź?.. Č. Į.
vörmort: āöš ģīšņ... āū, ļšąāäą, Ėåńķīé ÷åėīāåź?.. Äą, ’ ęčāó ā äåšåāķå ó ėåńą (č ā ėåńó)... ß ņąź āńåćäą ā ėåńó... :) Ķī ķå ā šåńļóįėčźå źīģč...
vörmort: Ģīę įūņü żņī įūėī įū ėó÷ųåå, åńėč įū żņī įūėī ļī-šóńńźč, ķåņ? (Ģīę įūņü ’ åäčķńņāåķķūé, źīņīšūé ķå ćīāīščņ ļī-ėąņūųńźč...) Żņą ōšąēą ķåļšąāčėüķą’, ćėąćīė źąšåėüńźčé... Minä tahtoib pagišta vepsäks nece om paremba? :)
vilkacis: vörmort ļčųåņ: Ģīę įūņü żņī įūėī įū ėó÷ųåå, åńėč įū żņī įūėī ļī-šóńńźč, ķåņ? Ķå äóģąž. Ń źąźīé ńņąņč ’ ńņąė įū ćīāīščņü ń ėąņūųńźīé äåāóųźīé ļī-šóńńźč? Ķą ģīé āēćė’ä, żņī āåļńńźčé ōīšóģ, č įūėī įū ėīćč÷ķī, åńėč įū 90% īįłåķč’ įūėī ķą āåļńńźīģ, ą 10% - ķą äšóćčõ ’ēūźąõ, ź ņīģó ęå - šąēķūõ ’ēūźąõ. Ėąņūųč ćīāīš’ņ ī āåļńąõ č āåļńńźīģ ’ēūźå ķą ėąņūųńźīģ, żńņīķöū - ķą żńņīķńźīģ, ąķćėč÷ąķå - ķą ąķćėčéńźīģ, šóńńźčå - ķą šóńńźīģ, ’ļīķöū - ķą ’ļīķńźīģ. Żņą źīķźšåņķą’ äčńńźóńč’ - "Āåļńńźą’ ćšąģģąņčźą ķą ėąņūųńźīģ" ńļåöčąėüķī ļšåäķąēķą÷åķą, ÷ņīįū ī āåļńńźīģ ’ēūźå ēäåńü ćīāīščėč čģåķķī ķą ėąņūųńźīģ. Ļīńėå ēąģå÷ąķč’ ķąń÷øņ ķåļīķčģąķč’ äšóćčģč ėąņūųńźīćī ’ēūźą ėąņūųč ńžäą įīėüųå ķå ēąćė’äūāąžņ... Ķåėüē’ ēąńņąāčņü ėąņūųåé ćīāīščņü ļī-šóńńźč, īķč ņīćäą ļšīńņī ķå įóäóņ ēäåńü ćīāīščņü āīīįłå...
kodima: Villacis, įšąāī, įīėüųīå ńļąńčįī. Āøšģīšņó: minä tahtoin opeta vepsän kel't ß āńø åłø ā ńņšąųķåéųåģ öåéņķīņå, īńķīāķą’ šąįīņą ńīāåšųåķķī ķå īņąāė’åņ ńåé÷ąń āšåģåķč äė’ ōčėīėīćčč. Ģó÷ąž ģīźųąķńźčå ōčņīķčģū āņīšóž ķåäåėž ļī ÷ąéķīé ėīęźå... Ń Šīęäåńņāīģ!
ļīėķą’ āåšńč’ ńņšąķčöū