Ōīšóģ » Āåļńńźčé ’ēūź » Vepsu gramatika latviski - the Vepsian grammar in Latvian » Īņāåņčņü
Vepsu gramatika latviski - the Vepsian grammar in Latvian
vilkacis: 1. Alfabēts Latīņu alfabēts + č, š, ž, ä, ö, ü un mīkstinājums . No gramatikas: Svarīgi atcerēties, ka vepsu valodā visas galotnes tiek pievienotas vārda pamatnei. Savukārt vārda pamatne var būtiski atšķirties no paša vārda, piemēram, kuz (egle), bet pamatne kušše-, langeta (krist), pamatne lankte-. Ir trīs pamatnes: - patskaņa pamatne (visiem vārdiem, beidzas ar patskani), - līdzskaņa pamatne (beidzas ar līdzskani) un - nenoteiksmes pamatne (darbības vārdiem). Patskaņa pamatni jāiemācās no vārdnīcas. Līdzskaņa pamatne gandrīz vienmēr sakrīt ar nenoteiksmes formu (līdz galotnei -ta, -da), kas beidzas ar līdzskani. Bet ja pirms nenoteiksmes galotnes -ta pamatne beidzas ar patskani, tad tā parasti ir īsā patskaņa pamatne. Piemēram: - lugeda (lasīt (avīzi)) luge- ir nenoteiksmes pamatne un patskaņa pamatne; - kacta (skatīties) kac- ir nenoteiksmes pamatne un līdzskaņa pamatne, - paimeta (ganīt) paime- ir īsā patskaņa pamatne. Īsā patskaņa pamatne vienmēr ir īsāk par pilno: piemēram, darbības vārdam paimeta (ganīt) pilnā patskaņa pamatne ir paimenda-. Īsā patskaņa pamatne tiek izmantota dažās formās, piemēram, paimekat! (ganiet!) hö ei paimekoi (viņi negana) utt. Vārdu saknes nav būtiskas vepsu valodā ne locīšanā, ne vārdu darināšanā. Kā atrast patskaņa pamatni vārdnīcā? Parasti lietvārdam iekavās tiek dota vienskaitļa ģenitīva forma. Ja atmest galotni -n, paliks patskaņa pamatne. Darbības vārdiem iekavās pirmajā vietā atrodas tagadnes 3.personas vienskaitļa forma. Ja atmest galotni -b, paliks patskaņa pamatne.
Īņāåņīā - 36, ńņš:
1 2 All
ļīėķą’ āåšńč’ ńņšąķčöū