Форум » Вепсский язык » Vepsu valoda - latviski » Ответить

Vepsu valoda - latviski

vilkacis: Vepsu valоda (mācību grāmata) Vepsu valoda tāpat kā somu, igauņu, ižoru, vatu, lībiešu un karēļu valoda ietilpst somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzarā. Vepsu valodā runā Karēlijas dienvidos, kā arī Krievijas Pēterpils apgabala austrumdaļā un Vologdas apgabala rietumdaļā. Ezmäine urok – Pirmā nodarbība Kirjamišt da kulundad – Alfabēts un skaņas Vepsu alfabēts sastāv no šādiem burtiem: Vepsu burts - Latviešu atbilsme - Piemēri A a - A - adiv (viesis) B b - B - babarm (avene) C c - C - cipuine (cālis) Č č - Č - čapta (cirst) D d - D - dudaita (drebēt) E e - E - ei ne (nav) F f - F - flag (karogs) G g - G - gurbič (meža sloka) H h - H - hüvä (labs) I i - I - ištta (sēdēt) J j - J - jogi (upe) K k - K - kala (zivs) L l - L - lind (putns) M m - M - ma (zeme) N n - N - nor’ (jauns) O o - īsais O [o] - ol’g (salmi) P p - P - poig (dēls) R r - R - rad (darbs) S s - S - sinä (tu) Š š - Š - štargud (slidas) Z z - Z - znam (zīme) Ž ž - Ž - žir ([ēkas] stāvs) T t - T - tütär (meita) U u - U - uz’ (jauns) V v - V - vepsläine (vepss) Ü ü - - - ühesa (desmit) Ä ä - - - Änine (Oņegas ezers) Ö ö - - - ö (nakts) ’ - mīkstinājums - sur’ [suŗ] (liels); kall’ [kaļļ] (klints); kuhl’az [kuhļaz] (stats); mall’ [maļļ] (trauks); kir’b [kiŗb] (pušķis) Ü skaņas izrunai lupas sagatavo U skaņas izrunai, bet izrunā I skaņu. Ä skaņas izrunai lupas sagatavo šaurās E skaņas izrunai, bet izrunā A skaņu. Ö skaņas izrunai lupas sagatavo O skaņas izrunai, bet izrunā šauro E skaņu. Teksts: Eliba uk da ak. Tuli tal’v. Mäni uk mecan kal’t toižhe külähä, da segoi. A sä-se vilu oli, kül’mi hän tukhu. Eciškanzi ted. Nägeb: kus-se lämoine palab. Astui hän sihe polhe, kacub, pert’kuluine seižub, iknas lämoine, trubaspäi savu mäneb. Kolkoti mužik uks’he – ei ole vastust. Ragni uksen – se avaižihe. Čoma om pertiš, puhtaz, pirgoile mujub – i nikeda! Nimiden kändluz – lietvārdu locīšana Vepsu valodā ir 22 locījumi, tas ir vairāk nekā citās somugru valodās. Vepsu valodā ir šādi locījumi: 1. Nominatīvs - Kas? - Ken? Mi? 2. Ģenitīvs - Kā? - Kenen? Min? 3. Akuzatīvs - Ko? - Kenen? Min? 4. Partitīvs - Ko? - Keda? Midä? 5. Esivinstruktīvs - Par ko? (būt) Kādā veidā? - Kenen? Min? 6. Translatīvs - Par ko? (kļūt) - Keneks? Mikš? 7. Inesīvs - Kur? Kam iekšā? - Kes? (Kenes?) Miš? Kus? 8. Elatīvs - No kā? No kurienes? - Kespäi? (Kenespäi?) Mišpäi? Kuspäi? 9. Illatīvs - Kur? Kam iekšā? - Kehe? (Kenehe?) Mihe? Kuna? 10. Adesīvs - Uz kā? Kur? - Kel? (Kenel?) Mil? Kus? 11. Ablatīvs - No kā? No kurienes? - Kelpäi? (Kenelpäi?) Milpäi? Kuspäi? 12. Allatīvs - Uz kurieni? Kurp? - Kelle? (Kenele?) Mille? Kuna? 13. Abesīvs - Bez kā? - Keneta? Mita? 14. Komitatīvs - Ar ko? - Kenenke? Minke? 15. Prolatīvs - Pa ko? - Kedame? Midäme? 16. Aproksimatīvs I - Kam? Pie kā (būt)? - Kenenno? Minno? 17. Aproksimatīvs II - Pie kā (doties)? - Kenennoks? Minnoks? 18. Egresīvs - No kā? No kuŗa? - Kenennopäi? Minnopäi? 19. Terminatīvs I - Līdz kam? - Kehesai? (Kenehesai?) Mihesai? 20. Terminatīvs II - Līdz kam? - Kellesai? (Kenelesai?) Millesai? 21. Aditīvs I - Pie kā? Kurp? - Kehepäi? (Kenehepäi?) Mihepäi? 22. Aditīvs II - Pie kā? Kurp? - Kellepäi? (Kenelepäi?) Millepäi? Vārdu kala (zivs) un pöud (lauks) locīšana vienskaitlī: Locījums - Jautājums - Galotne - kala (zivs) - pöud (lauks) Nominatīvs - ken? mi? - - - kala - pöud Ģenitīvs - kenen? - min? - -n - kalan - pöudon Akuzatīvs - - - -n - kalan - pöudon Partitīvs - keda? midä? - -d, -t - kalad - pöudod Esivinstruktīvs - kenen? min? - -n - kalan - pöudon Inesīvs - kes? (kenes?) miš? kus? - -s, -š - kalas - pöudos Elatīvs - kespäi? (kenespäi?) mišpäi? kuspäi? - -späi, -špäi - kalaspäi - pöudospäi Illatīvs - kehe? (kenehe?) mihe? kuna? - -hV, -ze - kalha - pöudho Adesīvs - kel? (kenel?) mil? kus? - -l - kalal - pöudol Ablatīvs - kelpäi? (kenelpäi?) milpäi? kuspäi? - -lpäi - kalalpäi - pöudolpäi Allatīvs - kelle? (kenele?) mille? kuna? - -le - kalale - pöudole Aproksimatīvs I - kenenno? minno? - -nno - kalanno - pöudonno Aproksimatīvs II - kenennoks? minnoks? - -nnoks - kalannoks - pöudonnoks Egresīvs - kenennopäi? minnopäi? - -nnopäi - kalannopäi - pöudonnopäi Abesīvs - keneta? midäta? - -ta - kalata - pöudota Komitatīvs - kenenke? minke? - -nke - kalanke - pöudonke Prolatīvs - kedame? midäme? - -dme, -tme - kaladme - pöudodme Translatīvs - keneks? mikš? - -ks, -kš - kalakš - pöudoks Terminatīvs I - kehesai? (kenehesai?) mihesai? kuhusai? kunasai? - -hVsai, -zesai - kalhasai - Terminatīvs II - kellesai? (kenelesai?) millesai? kunasai? - -lesai - pöudolesai Aditīvs I - kehepäi? (kenehepäi?) mihepäi? - -hVpäi, -zepäi - kalhapäi - Aditīvs II - kellepäi? (kenelepäi?) millepäi? - -lepäi - pöudolepäi *ar V trešajā ailē apzīmē patskani, kas ir vienāds ar iepriekšējo patskani (pirms rādītāja), piemēram: kala – kal(a)ha so – soho pu – puhu Bet ja iepriekšējais patskanis ir “i”, tad V=e, piemēram: kodi – kodihe lumi – lum(e)he Vārda celms Lokot vārdus, galotne tiek pievienota vārda celmam. Tomēr vārds celmu nevar noteikt pēc nominatīva. Tas jāiegaumē papildus. Piemēram: nominatīvs - vārda celms tuha (tūkstotis) - tuha- (šeit nominatīvs un vārda celms sakrīt) vezi (ūdens) - vede- keväz (pavasaris) - keväde- lumi (sniegs) - lume- lete (smilts) - letke- tütär (meita) - tütre- vaskne (vaŗa-) - vašše- Turklāt vepsu valodā ir trīs dažādi celmu veidi. Celmi, kas beidzas ar patskani, ir patskaņa celmi. Bet ir arī līdzskaņa celmi un īsie patskaņa celmi. Lai noteiktu lietvārda vai īpašības vārda patskaņa celmu, vārdnīcā katram vārdam ir norādīts arī vienskaitļa ģenitīvs (pirmais vārds iekavās). Jāatmet ģenitīvam galotne –n un paliek patskaņa celms. voik (voikun, voikuid) – raudas Ģenitīvs: voikun, atmetam -n, paliek patskaņa celms: voiku- lumi (lumen, lunt, lumid) – sniegs Patskaņa celms: lume- Ja iekavās ir trīs vārdi, tad otrais vārds ir vienskaitļa partitīvs. Atmetot galotni -t, iegūstam līdzskaņa celmu: lun- lete (letken, letet, letkid) – smilts Bet šajā vārdā, atmetot vienskaitļa partitīva galotni -t, iegūstam saīsināto patskaņa celmu: lete- Toine urok – Otrā nodarbība Personas vietneikvārdi Personas vietniekvārdi vepsu literārajā valodā ir šādi (dialektos tie var atšķirties): minä (es) sinä (tu) hän (viņš, viņa) mö (mēs) tö (jūs) hö (viņi, viņas) Vepsu valodā nav gramatiskās dzimtes. Darbības vārdu locīšana Svarīgākais darbības vārds vepsu valodā ir olda (būt). Tas ir arī vienīgais iregulārais darbības vārds vepsu valodā, tas tiek locīts citādi nekā citi darbības vārdi. apstiprinājums - noliegums minä olen (es esmu) minä en ole (es neesmu) sinä oled (tu esi) sinä ed ole (tu neesi) hän om (viņš, viņa ir) hän ei ole (viņš, viņa nav) mö olem (mēs esam) mö em olgoi (mēs neesam) tö olet (jūs esat) tö et olgoi (jūs neesat) hö oma (viņi, viņas ir) hö ei olgoi (viņi, viņas nav) Noliegumā tiek lietots nolieguma darbības vārds, kas noliegumā vienīgais tiek locīts. Daudzskaitlī vārdam olda ir īpaša forma olgoi, kas tiek veidota, pievienojot līdzskaņa celmam -goi/-koi. Piemēri: Minä olen openik. Hän ei ole openik, hän om opendai. (Es esmu skolēns. Viņš nav skolēns, viņš ir skolotājs.) Sinä oled mecnik. Sinä ed ole keitai. (Tu esi mednieks. Tu neesi pavārs.) Hän om kirjutai. Minä mugažo olen kirjutai. (Viņš ir rakstnieks. Es arī esmu rakstnieks.) Mö olem hüväd radnikad. Mö em olgoi joudobused. (Mēs esam labi darbinieki. Mēs neesam sliņķi). Tö olet tarkad lugijad. Tö et olgoi el’getomad openikad. (Jūs esat uzmanīgi lasītāji. Jūs neesat dumji skolēni.) Hö oma lidnalaižed. Hö el olgoi külähižed. (Viņi ir pilsētnieki. Viņi nav laucinieki.) Telpiskuma apraksts vepsu locījumos Ar deviņiem vietas locījumiem var pietiekoši pilnīgi aprakstīt visu, kas var notikt telpā. Šie locījumi ir sadalīti trijās grupās pa trijiem locījumiem katrā. Iekšvietas locījumi (südäisijakändod) apraksta visu, kas notiek slēgtas telpas iekšā: inesīvs (inessiv), elatīvs (elativ) un illatīvs (illativ). Ārvietas locījumi (irdsijakändod) apraksta visu, kas notiek uz kaut kā virsmas: adesīvs (adessiv), avlatīvs (ablativ) un allatīvs (allativ). Blakus vietas locījumi (lähesijakändod) apraksta visu, kas notiek blakus kaut kam: pirmais un otrais aproksimatīvs (ezmäine i toine approksimativad) un egresīvs (egressiv). Känd Inessiv – Inesīvs Inesīvs atbild uz jautājumiem: kur? iekš kā? – ke(ne)s? miš? kus? Inesīvā galotne -s (vai -š pēc i) vienmēr tiek pievienota patskaņa celmam: savi (māls) – celms save- – saves (mālā) kodi (māja) – celms kodi- – kodiš (mājās) Inesīvs norāda vietu vai priekšmetu, kuŗā kaut kas atrodas. Minä olen pertiš. – Es esmu mājās. Hän ei ole mecas. – Viņš ir mežā. Mam om laukas. – Māte ir veikalā. Tedomašin om sures honuses. – Dators ir lielajā istabā. Inesīvs ir izmantojams arī: 1. Stāvokļa nozīmē: Ait om luklos. – Klēts ir aizslēgta. (burt. Klēts ir atslēgā.) 2. Nodarbošanās nozīmē: Maša om seniš. – Maša sēņo. (burt. Maša ir sēnēs.) 3. Laika nozīmē: Kogonaižes vodes en voi ehttä! – Pa veselu gadu nevaru paspēt! 4. Norādot ķermeņa daļu, uz kuŗu kaut ko uzvelk: Sapug om jäl’ges. – Zābaks ir kājā (uz kājas). 5. Norādot stāstīto: Starinoita küläs. – Stāstīt par ciemu. 6. Norādot vielu, kas kaut ko aizpilda: Taivaz on pil’viš. – Debesis ir mākoņos. Käzi om veres. – Roka ir asinīs. Vepsu valodā putni nolaižas kokā un sēž kokā: Lind ištub pus. – Putns sēž kokā. Tāpat cilvēks sēž solā: Minä ištun laučas. – Es sēžu solā (uz sola). Beidzot, tas, par ko maksā, arī atrodas inesīvā: Maksta rados. – Maksāt par darbu. Daudzskaitlis Vepsu valodā ir divi daudzskaitļa rādītāji. Nominatīvā un akuzatīvā galotne -d tiek pievienota patskaņa celmam. Savukārt citos locījumos rādītājs -i- tiek iestarpināts starp patskaņa celmu un locījuma galotni. Turklāt rādītājs -i- ietekmē iepriekšējo patskani šādi: piemēri e + i = i save- + i = savi- vienzilbes vārdos: e + i = ei te + i = tei- i + i = i kodi- + i = kodi- vienzilbes vārdos: i + i = ii pi + i = pii- o + i = oi pino- + i = pinoi- u + i = ui sugu- + i = sugui- ä + i = i külä- + i = küli- vienzilbes vārdos: ä + i = äi sä + i = säi- ö + i = öi vö + i = vöi- ü + i = üi sü- + i = süi- . vai: kälü- + i = kälü- a + i = i vai oi södaba- + i = södabi- . kala- + i = kaloi- vienzilbes vārdos: a + i = ai ma + i = mai- Attiecībā uz a + i ievēro šādus noteikumus: 1. Divzilbju celmos: ja pirmais patskanis ir a, e, i, ö, tad a + i = oi 2. Divzilbju celmos, ja pirmais patskanis ir o, u, ü, ä, tad a + i = i Tomēr ir izņēmumi: sija (vieta): sija- + i = siji- mugl (sārms): mugla- + i = mugloi- Noteikumi 1 un 2 neattiecas arī uz darbības vārdiem, kas rādītājs -i- tiek iestarpināts pāgātnes formās. 3. Triju un vairāku zilbju celmos a + i = i, izņemot šādus gadījumus: - divdabjos, kas beidzas ar -i (mänii, tulii, lugii – to celms vienmēr beidzas ar -a), a + i = oi, piemēram: lugii (lasošs): lugija- + i = lugijoi- - lietvārdos, kas beidzas ar -nik, -nd, a + i = oi, piemēram: mecnik (mednieks): mecnika- + i = mecnikoi- pörund (griešanās): pörunda- + i = pörundoi- - īpašības vārdos, kas beidzas ar -ed, a + i = oi, piemēram: maged (salds): mageda- + i = magedoi- Burts d pirms i pārvēršas par z (“kodi” ir izņēmums), piemēram: käzi (roka) patskaņa celms: käde- daudzskaitļa nominatīvs: käded (rokas) vienskaitļa inesīvs: kädes (rokā) daudzskaitļa inesīvs: käziš (rokās) labid (lapsta) patskaņa celms: labido- daudzskaitļa nominatīvs: labidod (lapstas) vienskaitļa inesīvs: labidos (lapstā) daudzskaitļa inesīvs: labidoiš (lapstās) Koumanz’ urok – Trešā nodarbība Darbības vārdu locīšana Vepsu valodā nākotne ir izsakāma ar tagadni. Tagadne-nākotne izsaka gan to, kas notiek pašlaik, gan to, kas notiks nākotnē. Prezens – Tagadne-nākotne es -n tu -d vinš, viņa -b mēs -m (-mei) jūs -t (-tei) viņi, viņas -tas/-das (-ba) Daudzskaitļa 3.personā vienās izloksnēs ir galotne -ba, bet citās – galotne -tas/-das. Tāpēc gan literatūrā, gan vārdnīcās var sastapties ar abiem galotņu veidiem. Daudzskaitļa 1. un 2.personā alternatīvās galotnes -mei un -tei ir sastopamas tikai dažās izloksnēs, savukārt literārajā valodā ir lietojamas tikai galotnes -m un -t. Visas galotnes (izņemot -tas/-das) ir pievienojamas patskaņa celmam. Savukārt galotnes -tas/-das ir pievienojamas līdzskaņa celmam vai īsajam patskaņa celmam. Darbības vārda nenoteiksmē ir galotne -ta vai -da. Pēc patskaņa celma var atrasties gan viena, gan otrā galotne. Galotnes -da gadījumā tas ir vienkārši patskaņa celms, bet galotnes -ta gadījumā – īsais patskaņa celms. Ja pirms -ta vai -da ir līdzskanis, tad tas ir līdzskaņa celms. Ja nenoteiksmē ir galotne -ta, tad daudzskaitļa 3.personā ir galotne -tas, bet ja nenoteiksmē ir galotne -da, tad daudzskaitļa 3.personā ir galotne -das. Piemēri: tehta (tegeb, tegi) – darīt Pirmais vārds iekavās ir tagadnes vienskaitļa 3.persona. Atmetot galotni -b, iegūstam patskaņa celmu tege-. Darbības vārda locīšana, kuŗam ir patskaņa celms: sanuda (teikt) es sanun tu sanud viņš, viņa sanub mēs sanum jūs sanut viņi, viņas sanudas (sanuba) Darbības vārda locīšana, kuŗam ir līdzskaņa celms: pästta (laist) es pästan tu pästad viņš, viņa pästab mēs pästam jūs pästat viņi, viņas pästtas (pästaba) Darbības vārda locīšana, kuŗam ir īsais patskaņa celms: paimeta (ganīt) es paimendan tu paimendad viņš, viņa paimendab mēs paimendam jūs paimendat viņi, viņas paimedas (paimendaba) Känd Genitiv – Ģenitīvs Ģenitīva nozīme ir piederība. Vienskaitlī ģenitīvam ir galotne -n, bet daudzskaitlī – galotne -den. Piemēram: mec (mežs) – mecan (meža-) Mecan eläjad – meža iedzīvotāji opendai (pasniedzējs) – opendajan (pasniedzēja-) Opendajan kirj – pasniedzēja grāmata Teksts: Pedaižomas om vouvaz. Kor’bes om pimed. Tatan kirj venub škapas. Kalad ujuba joges. Minä tedan, miše vell’ käveleb puištos. jogi – upe kala – zivs kirj – grāmata kor’b – biezoknis kävelta – staigāt miše – ka (saiklis) pedaižom – priedaine pimed – tumšs puišt – parks tat – tēvs teta – zināt ujuda – peldēt vell’ – brālis venuda – atrasties vouvaz – gaišs

Ответов - 12

kodima: Спасибо большое! Не знаю даже, как благодарить. Нужно всё же подумать, где это размещать, потому что, действительно, форум - не лучшее место для таких больших текстов. Мы можем разместить у себя на сайте - но насколько это уместно, учитывая основной язык (латышский) и то, что словарь находится на другом сайте? Вот вопрос. Игорь

vilkacis: Сюда я вставил 3 урока только, чтобы похвастаться . У меня уже готовы все 10 уроков (хотя и немного в сокращённом виде). Надо будет ещё пару раз перечитать всё и ошибки исправить. Тогда отошлю noid, когда-то она говорила о возможности разместить словарь на сайте своей организации. Последняя же версия словаря ещё не готова. Там ещё может быть где-то 50 вопросов о правильности форм или о недостатке форм. Но сейчас лето, стало жарко и пока что словарик не идёт вперёд. А для размещения на сайте той организации нужно более хорошее качество. Hа прушском сайте по-проще - там главное, чтобы вообще что-то было... Разыскивался третий язык для комплекта, я предложил вепсский, и он был единогласно принят. Во всяком случае человек 20 узнали о его существовании, а может даже и больше. Я же сейчас раз в две недели хожу на курсы прушского языка. Кто кого учит, правда, ещё не ясно. Главный прус столько ошибок откатывает, что только успевай исправлять

kodima: Ну, по прусскому языку масса материалов, в т. ч. и у нас в библиотеке института. Другое дело, что балтистов, которые интересуются этим языком, у нас практически нет. Вот в Вильнюсе - другое дело. Спасибо! И.


Prusini: Здравствуйте, интересно, какие это материалы: словарь Топорова, быть может Мажюлис, а что еще? Любопытно. Значит Главный прус делает ошибки, а вы его поправляете? Как он вас учит? К слову, если кто-либо имеет серьезный интерес к прускому языку, приглашаю на пруский форум: prusai.org/forum

kodima: Ačiu!

Prusini: Ni ast per ka :)

vilkacis: Prusini kirjutab: Как он вас учит? Ну так, с горем пополам... Я ему предлагал песни на прушском петь перед занятиями для поддержания соответствующего настроя, но он почему-то отказался. Наверное, прушских песен не знает.

Prusini: Taans waiida pruusiskans griimans, teer mazzi buutwei taans miiri, kaai sta ni eeit per mukiinsnas pagauusenin. Preei wiirdan, as etraawusi Tebbei en prousiskasmu fooran, en teemai ezze "Laiitawiskan amziskan "religioonin", padireeis, turri boutwei Tou dabber ni widaai. Teenstun shin waitiasenin prousiskai walnan en prousiskasmu fooran.

siričimänii: читал - читал ,так и не понял о каких пруссах вы тут толкуете, тех земли которых Тевтонский орден захватил? Да разве с той поры кто остался? Проясните-ка ситуацию! Типа как лужицские сербы, так они все онемечены давно.

Prousini: В XVIII веке по исследованиям современных немецких ученых 60 % населения Прусии (Восточной и Западной) составляли прямые потомки прусов, западные балты по крови. Не так много, но прусы живут и ныне, в Германии (объединение Толькемита), в Латвии и Литве есть пруские объединения, в самой Прусии, Королевецкой области, есть объединение потомков прусов и ятвягов (западных балтов), осознающих себя прусами и продолжающих их историю и культуру. Никто никуда не исчезал, как принято считать. Пруский (балтский) уже давно является языком общения.

Prusini: предпредыдущее мое сообщение, к слову, было на пруском языке

vilkacis: Prusini pеisāi: Tāns waīda prūsiskans grīmans, tēr mazzi būtwei tāns mīri, kāi sta ni ēit per mukīnsnas pagaūsenin. Jā, tāns bilēi, kāi waīda prūsiskans grīmans, adder ni muka gremtun. As mīri, kāi grīmas pagalba mukīntun si. Prusini pеisāi: Prēi wīrdan, as etrāwusi Tebbei en prousiskasmu fōran, en tēmai ezze "Laītawiskan amziskan "religiōnin", padirēis, turri būtwei Tū dabber ni widāi. Jā, dīnkun. As widāi. As wīrst skaitāwus ezze laītawiskan religiōnin. Stas ast swarewīngis mennei. Kwaitēi palīgintun lattawiskan be laītawiskan religiōnin. Prusini pеisāi: Tēnstun šin waitiasenin prūsiskai walnan en prūsiskasmu fōran. Prēi wīrdan, Kareūsnā, as widāi twajan fotōgrafijan ēn prūsiskai stātawai. Ringas prūsins waidinnā Ēn prūsiskan fōrumu as asma en rēizans.



полная версия страницы